Tas ir pirmais sakraments, ar kura palīdzību cilvēks tiek pieņemts Baznīcas kopienā. Tikai pēc tam var saņemt citus sakramentus. Parasti šo sakramentu piešķir bīskaps, priesteris vai diakons, bet nāves briesmu gadījumā var kristīt ikviens cilvēks. Mūsdienās katoļu Baznīcā parasti tiek kristīti mazi bērni, bet ir gadījumi, kad Kristību saņem pieaugušie. Ja kristāmais vēl ir mazs, vēlēšanos saņemt šo sakramentu bērna vietā pauž vecāki. Lielākiem bērniem un pieaugušajiem pirms Kristības ir nepieciešama īpaša sagatavošanās, piemēram, svētdienas skolā. Svarīga loma Kristību sakramentā ir krustvecākiem, kuriem ir jābūt katoļiem, jo viņu pienākums ir atbalstīt un palīdzēt jaunkristītajam turpmākajā dzīves ceļā.

Lasīt vairāk >>

Kristībā mēs piedzimstam pārdabiskajai dzīvei, tiekam pieņemti Baznīcas kopienā, bet Iestiprināšanā tiekam stiprināti, saņemot īpašu Svētā Gara spēku, kā tas notika ar apustuļiem Vasarsvētku dienā. Lai šo sakramentu saņemtu, jābūt žēlastības stāvoklī, tas nozīmē, pirms tam jādodas pie grēksūdzes. Iestiprināšanas sakramentu parasti piešķir bīskaps. Līdzīgi kā Kristībā ir nepieciešams krusttēvs vai krustmāte, kas atbalsta iestiprināmo un palīdz attīstīt saņemtās dāvanas. Tas var būt viens no krustvecākiem, kas bija klāt Kristības brīdī.  Kandidātam ir jāizvēlas svētā aizbildņa, kas kļūst par paraugu, vārds. Pirms sakramenta pieņemšanas jātiekas ar priesteri, kas izdod apliecinājumu sakramenta saņemšanai.

Lasīt vairāk >>

Euharistija ieņem īpaši svarīgu vietu kristieša dzīvē, jo tā ir “visas kristīgās dzīves avots un virsotne. Pārējie sakramenti ir saistīti ar Euharistiju un ir tai pakārtoti, jo svētā Euharistija sevī ietver pašu Kristu” (Vatikāna II koncila dokumenti). Vissvētākais Sakraments jeb Euharistija ir Jēzus Kristus Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm, ko saņemam no priestera rokām Svētās Mises laikā. Īpašs brīdis cilvēka dzīvē ir Pirmās Svētās komūnijas pieņemšana, kas parasti kristīgās ģimenēs notiek jau sākumskolas vecumā vai atsevišķos gadījumos arī vēlāk. Tā ir pirmā reize, kad cilvēks saņem Euharistijas sakramentu. Lai dotos pie Pirmās Svētās komūnijas, kandidātiem ir jāiziet īpaša apmācība, ko parasti piedāvā draudze.

Lasīt vairāk >>

Šo sakramentu mēdz dēvēt arī par Izlīgšanas vai Grēksūdzes sakramentu. Tas bieži vien ir nosacījums citu sakramentu saņemšanai. Grēksūdzes sakramentā cilvēks saņem piedošanu par nodarītajiem pārkāpumiem, kas izdarīti pret Dievu un cilvēkiem. Katram katolim ir pienākums doties pie Gandarīšanas sakramenta vismaz reizi gadā, bet to ir ieteicams darīt biežāk. Pirms došanās pie grēksūdzes ir jāizmeklē sirdsapziņa, jānožēlo grēki, jāapņemas laboties, tad jāizsūdz savi grēki priesterim un pēc tam jāizpilda priestera uzliktais gandarījums, kas var būt kāda īpaša lūgšana, žēlsirdības darbs vai tml. Parasti pirmo reizi cilvēks dodas pie grēksūdzes, gatavojoties Pirmajai Svētajai komūnijai. 

Lasīt vairāk >>

Slimnieku sakramentu var saņemt katrs katolis, kas ir smagi slims, īpaši tad, ja slimība var draudēt ar nāvi. Šo sakramentu var saņemt arī pirms operācijas. Dažreiz cilvēki domā, ka tas ir tikai mirstošo sakraments, bet tā nav. Tas var būt stiprinājums un cerība uz atveseļošanos. Šo sakramentu var saņemt baznīcā, arī mājās vai slimnīcā. Sakramentu var atkārtot, ja slimnieks pēc tā saņemšanas bija atveseļojies un ir atkal saslimis, ja slimnieka stāvoklis ir pasliktinājies. Vecie cilvēki, kuriem spēki ir izsīkuši, var saņemt šo sakramentu, ja bīstamu slimību tiem nav. Slimniekiem, kas ir zaudējuši samaņu vai prāta spējas, var dot šo sakramentu, ja ir zināms, ka viņi kā ticīgie būtu vēlējušies to saņemt. 

Lasīt vairāk >>

Ordinācijas sakramentu katoļu Baznīcā var saņemt tikai vīrieši. Par priesteriem tiek ordinēti tikai neprecējušies vīrieši, kas ir gatavi kalpot Baznīcai un dzīvot celibātā arī turpmāk. Par pastāvīgajiem diakoniem ordinē arī precējušos vīriešus. Priesteris var upurēt Svēto Misi un piešķirt Svētos sakramentus. Diakons nevar upurēt Svēto Misi, bet var piešķirt atsevišķus sakramentus. Pirms kļūšanas par priesteri vai diakonu ir nepieciešama īpaša formācija. Priesteru gadījumā tās ir studijas Garīgajā seminārā, kas ilgst aptuveni četrus gadus. 

Lasīt vairāk >>

Katoļu Baznīcā laulība tiek noslēgta starp vīrieti un sievieti. Laulības sakramentā Dievs svētī vīrieti un sievieti, dodot viņiem tiesības svētītai kopdzīvei, kā arī sniedz savu žēlastību, lai katrs varētu veikt laulāto pienākumus. Laulātie piešķir viens otram Laulības sakramentu, apliecinādami savu piekrišanu Baznīcas priekšā. Priesteris vai diakons, kas ir klātesošs laulības svinībās, tikai pārstāv Baznīcu, Baznīcas vārdā pieņem laulāto piekrišanu un sniedz tiem Baznīcas svētību. Laulība tiek noslēgta vismaz divu liecinieku klātbūtnē. Laulības rita laikā līgava un līgavainis apliecina, ka laulībā dodas pēc pašu vēlēšanās un ir gatavi uzņemties laulāto pienākumus. Vismaz pusgadu pirms laulībām ir jāsazinās ar attiecīgo draudzi vai prāvestu, kur plānots laulāties, lai vienotos par sagatavošanās iespējām sakramentam. Gandrīz visās Latvijas diecēzēs ir noteikts, ka pirms laulībām jāapmeklē saderināto kursi, taču konkrētais draudzes prāvests konkrētā situācijā var vienoties ar saderinātajiem par citām sagatavošanās formām. Tāpat laulībām ir laicīgi jāsagatavojas, saņemot Kristības, Euharistijas un Iestiprināšanas sakramentu, kā arī Gandarīšanas (Grēksūdzes) sakramentu.

Lasīt vairāk >>