"Jau no pašiem pirmsākumiem Kristus dāvāja savai Baznīcai vienību. Mēs ticam, ka šī vienība nemainīgi pastāv (lat. subsistit in ) katoliskajā Baznīcā, un ceram, ka ar katru dienu tā aug, līdz pat pasaules beigām." Kristus savai Baznīcai vienmēr dod vienības dāvanu, taču Baznīcai ir jālūdzas un jāstrādā, lai saglabātu, stiprinātu un pilnveidotu vienību, kādu vēlas Kristus. Tādēļ Jēzus pats savu ciešanu stundā lūdzās un nemitējas lūgt Tēvam vienību savu mācekļu vidū: "...lai viņi visi ir viens, tāpat kā Tu, Tēvs, manī un es - Tevī, lai arī viņi ir mūsos, tā ka pasaule ticētu, ka Tu mani sūtīji." ( Jņ 17, 21) Vēlēšanās atjaunot visu kristiešu vienību ir Kristus dāvana un Svētā Gara aicinājums.

Lai piemērotā veidā atsauktos uz šo aicinājumu, ir nepieciešama:

- nemitīga Baznīcas atjaunotne arvien lielākā uzticībā savam aicinājumam. Šī atjaunotne ir virzības uz vienību dzinējspēks;

- sirds atgriešanās, lai "arvien vairāk dzīvotu saskaņā ar Evaņģēlija garu", jo locekļu neuzticība Kristus dāvanai ir šķelšanās iemesls;

- kopēja lūgšana, jo "sirds atgriešanās un dzīves svētums ar publiskām un individuālām lūgšanām kristiešu vienības nodomā ir jāatzīst par visas ekumeniskās kustības dvēseli un to pamatoti var saukt par garīgo ekumenismu";

- savstarpēja brālīga iepazīšanās;

- ticīgo, it īpaši priesteru, ekumeniska izglītošana;

- dialogs starp teologiem un kristiešu, kas pieder dažādām Baznīcām un kopienām, tikšanās;

- kristiešu sadarbība dažādās jomās, kalpojot cilvēkiem;

"Rūpes par vienības atjaunošanu skar visu Baznīcu - gan ticīgos, gan viņu ganus." Taču jāapzinās arī tas, ka "šis svētais nodoms - visu kristiešu samierināšana vienas vienīgās Kristus Baznīcas vienībā - pārsniedz visus cilvēciskos spēkus un spējas". Tāpēc mēs visu savu cerību liekam "uz Kristus lūgšanu par Baznīcu, uz Tēva mīlestību pret mums un uz Svēta Gara spēku".

Katoliskās Baznīcas Katehisms, 3. nod., 820 - 822