• 1920.gadā martā Rīgā ierodas Svētā Krēsla Nuncijs Polijā arhibīskaps Achille Ratti (1857-1939, 1922.gada 6.februārī tiek ievēlēts par pāvestu un pieņem vārdu Pijs XI). Viņa vizītes laikā jau tiek ievadītas sarunas par konkordāta noslēgšanu starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu.
• 1921. gada 10. jūnijā Svētais Krēsls atzina Latvijas Republiku de iure. • 1921.gada vasarā Latvijas valdības (Hermanis Albats) un Baznīcas (monsinjors Jāzeps.Rancāns) pārstāvji izstrādāja un jau pāvesta Pija XI laikā 1922.gada 30.maijā Romā vadībā noslēdza Latvijas un Svētā Krēsla konkordātu. Latvijas Satversmes sapulce pēc asām debatēm to apstiprināja tā paša gada 19.jūnijā, un tas stājās spēkā ar ratifikācijas dokumentu apmaiņu Romā 1922.gada 3.septembrī. Ar šo konkordātu Latvijas valdība garantēja katoļiem ticības un kulta brīvību un katoļu Baznīcai Latvijā piešķīra juridiskās tiesības. Rīgas arhibīskaps visās lietās bija atkarīgs tieši no Pāvesta, kas to arī iecēla tikai ar Latvijas valdības piekrišanu katrā konkrētā gadījumā. Valdība apsolīja arhibīskapa rīcībā nodot piemērotu katedrāli, katoļu garīdzniekus atbrīvot no karaklausības, atļaut dibināt katoļu skolas, seminārus, kā arī katoliskās organizācijas. Konkordāts bija noslēgts uz trim gadiem, taču tas automātiski palika spēkā arī uz priekšu.
• Svētais Krēsls 1922.gada oktobrī atsūtīja uz Rīgu savu apustulisko delegātu Miras titulāro arhibīskapu Dr. Antonino Zecchini (1864-1935), un jau 1921.gada 19.novembrī pāvests Benedikts XV šo jezuītu ordenim piederīgo Itālijas zemes dēlu un ilggadējo kanonisko tiesību profesoru bija iecēlis par apustulisko administratoru Latvijā un Igaunijā. 1926.gada aprīlī viņš tika paaugstināts par apustulisko internunciju, bet 1928.gada novembrī - par nunciju. Nunciatūras rezidence bija Rīgā, Jura Alunāna ielā 2.
• Latvijas valdība savukārt par sūtni pie Svētā Krēsla ar rezidenci Rīgā 1925.gadā iecēla Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Hermani Albatu, un šajā amatā viņš sabija līdz pat 1940.gadam.
• 1935.gadā Rīgā mūžībā aizgāja pāvesta nuncijs Antonino Zecchinii. Latvijas valdība nunciju apbedīja ar militāru godu Sv. Miķeļa kapos. Bērēs piedalījās Valsts prezidents, valdība, diplomātiskais korpuss un plaša sabiedrība.
• 1935.gadā arhibīskapa Antonino Zecchini vietā kā pāvesta sūtnis Rīgā ieradās arhibīskaps Dr. Antonino Arata (1883-1948).
• Pēc Latvijas okupācijas padomju valdība 1940.gada 13.augustā padomju valdība paziņoja Vatikānam par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un 24.augustā no Rīgas izraidīja pāvesta nunciju. Svētais Krēsls nekad netika atzinis Baltijas valstu inkoporāciju PSRS sastāvā un uzskatīja, ka diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm ir pārtrauktas tikai uz laiku. Kopš 1940.gada nunciatūras Baltijas valstīs tika iekļautas oficiālajos Svētā Krēsla diplomātisko pārstāvniecību sarakstos, lai gan savu pārstāvi, protams, nebija iespējams iecelt.
• 1964.gada 18.novembrī Romā Svētā Pētera bazilikā Julianu Vaivodu konsekrēja par bīskapu, nominējot par Makrianas titulārbīskapu, un oficiāli nozīmēja par Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru.
- 1964.gadā valdība bīskapam Juliānam Vaivodam atļāva piedalīties Vatikāna 2.koncila sesijā.
- 1972.gadā Romā par Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapu iecēla katoļu semināra profesoru Valerianu Zondaku (1908-1986).
• 1982.gada 4.novembrī pāvests Jānis Pāvils II bīskapa kārtā iecēla monsinjoru Jāni Cakulu (1926) un nominēja par Rīgas un Liepājas palīgbīskapu ar pēctecības tiesībām uz metropolijas Virsgana krēslu.
• Sakarā ar Aglonas Dievmātes baznīcas 200 gadu jubileju 1980.gada 28.aprīlī pāvests Jānis Pāvils II sava pontifikāta otrajā gadā piešķīra Aglonas baznīcai mazās bazilikas titulu.
• Latvijai par lielu pagodinājumu svētais tēvs Jānis Pāvils II 1983.gada 2.februārī bīskapam Juliānam Vaivodam piešķīra kardināla titulu ar titulbaznīcu Četru kronēto svēto bazilika Romā. Bīskaps Julians Vaivods kļuva par pirmo kardinālu ne tikai Latvijā, bet visā toreizējā PSRS.
• 1990.gada 4.maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par valstisko neatkarību. 1991.gada 21.augustā Latvijas atguva neatkarību, kļūstot par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas neatkarības atjaunošanu Vatikāns atzina 1991.gada 29.augustā.
• Kopīgo deklarāciju par diplomātisko attiecību atjaunošanu 1991.gada 1.oktobrī Vatikāna vārdā parakstīja Svētā Krēsla īpašais sūtnis, arhibīskaps Audrius Juozas Bačkis, kopš 1992.gada 2.marta Viļņas arhibīskaps) un Latvijas vārdā - ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
- 1991.gadā tika akreditēts apustuliskais nuncijs Justo Mullor Garcia.
- 1993.gadā pie Svētā Krēsla tika akreditēta vēstnieceAija Odiņa.
- Latvijas Saeimā 1995.g.12.oktobrī ir pieņemts likums "Par starptautiskās nozīmes svētvietu Aglonā".
• 1995.gada (publ. 7.12.1995 L'ossevatore Romano) Pāvests Jānis Pāvils II izveido Rēzeknes-Aglonas diecēzi un nominē par bīskapiem Jāni Buli, Ārvaldi Andreju Brumani, Antonu Justu.
- 1996.gadā bīskapa Jāņa Buļa ingress, klātesot.
• 1996.gada 24.martā bīskapa Andreja Ārvalda Brumaņa ingress Liepājā Sv.Jāzepa katedrālē. Piedalās apustuliskais nuncijs Justo Mullor Garcia un Latvijas vēstniece Aija Odiņa.
• 1996.gada 25.martā bīskapa Antona Justa ingress Jelgavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas katedrālē. Piedalās apustuliskais nuncijs Justo Mullor Garcia un Latvijas vēstniece Aija Odiņa.
- Ar 1996. gada 12. augustu stājies spēkā bezvīzu režīms attiecībā uz personām, kas ieceļo Latvijā ar Vatikāna pasi.
- 1997.gadā Latvijā tika akreditēts apustuliskais nuncijs Erwin Josef Ender.
- 1998.gadā pie Svētā Krēsla tika akreditēts vēstnieks Atis Sjanīts.
• 2000.gada 8.novembrī Rīgā tieslietu ministre Ingrīda Labucka un nuncijs Baltijas valstīs Erwin Josef Ender parakstīja Līgumu starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu. Sarunas par jauna līguma starp Latviju un Svēto Krēslu nepieciešamību tika uzsāktas tūlīt pēc diplomātisko attiecību atjaunošanas. Līgums uzskatāms par 1922.gadā leģendārā pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica parakstītā Konkordāta turpinājumu, kura aktualitāte tolaik bija gan ārpolitiski, gan iekšpolitiski motivēta. Līgums nosaka Latvijas Katoļu baznīcas juridisko statusu un sadarbības veidu ar valsts institūcijām izglītības, veselības aprūpes jomās, kā arī kapelāndienestā.
• 2001.gads Latvijas katoļu baznīcas dzīvē ir atzīmēts īpaši, 28.janvārī Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapu - metropolītu Jāni Pujatu pāvests Jānis Pāvils II iecēla kardināla kārtā, un viņam tika piešķirta Sv.Silvijas baznīca Romas apkaimē. Latvijas kardināls J.Pujats bija nozīmēts par otro Latvijas kardinālu in pectore - sirdī jau 1998.gadā 21.februārī.
- 2001. gadā Latvijā tika akreditēts apustuliskais nuncijs Peter Joseph Zurbriggen.
• 2001.gada 15.septembrī Liepājā tika atklāts Vatikāna paviljons ²EXPO 2000², kas bija uzstādīts 2000.gadā Vācijas pilsētā Hannoverē. Paviljons uzcelts par Vācijas katoļu baznīcas labdarības organizācijas ²Revonabis² līdzekļiem kā simbolisks dāvinājums Jānim Pāvilam II, savukārt Vatikāns šo celtni dāvināja Liepājas diecēzei jau 200.gada 30.oktobrī apustuliskajam nuncijam Vācijā arhibīskapam Giovanni Lajolo tiekoties ar Liepājas diecēzes bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani.
• 2002.g. 25.oktobrī Vatikānā Līgumu zālē notika Latvijas un Svētā Krēsla līguma ratifikācijas dokumentu apmaiņa, kuru no Latvijas puses veica ministru prezidents Andris Bērziņš, no Svētā Krēsla puses - Valsts sekretārs Angelo Sodano, klātesot kardinālam Jānim Pujatam, arhibīskapam un Vatikāna sekretāram attiecībām ar valstīm Jean-Louis Tauran, sekretāra vietniekam monsinjoram Celestino Migliore, apustuliskajam nuncijam Baltijas valstīs Peter Stephan Zurbriggen, Latvijas vēstniekam pie Svētā Krēsla Atim Sjanītim, tieslietu valsts sekretāram Aivaram Maldupam.
- 2003.gadā pie Svētā Krēsla tika akreditēts vēstnieks Alberts Sarkanis.
- 2009.gadā pie Svētā Krāsla tika akreditēts vēstnieks Einars Semanis.
OFICIĀLĀS VIZĪTES
No Svētā Krēsla
• 1993.gada 4.-10.septembrī Viņa Svētības Jāņa Pāvila II pastorālā vizīte Baltijas valstīs (Latvijā - 8.-9.septembrī). Vizīte bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu dzīvē, bet visas Latvijas vēsturē. Vizītes rezultātā Aglonas bazilikai tika piešķirts svētvietas statuss un aizsākts Latvijas pirmā apustuļa Sv. Meinarda atcere.
• 1994.gada 22.-23.septembrī ar mērķi vizitēt Rīgas Garīgo semināru Latvijā ieradās kardināls Pio Laghi, Vatikāna katoliskās izglītības prefekts.
No Latvijas
Latvijas valsts augstākās amatpersonas vairākkārt ir apmeklējušas Vatikānu vai tikušās ar tā vadītājiem starptautiskos forumos, tādējādi dodot pozitīvu ieguldījumu Latvijas un Vatikāna divpusējo aktivitāšu aktualizēšanā:
- 1993.gada maijā Vatikānā ārlietu ministra tikšanās ar pāvestu Jāni Pāvilu II un valsts sekretāru kardinālu Angelo Sodano.
- 1994.gadā valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Vatikānā.
• 1996.g. valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tikšanās ar Vatikāna Valsts sekretāru Angelo Sodano Eiropas drošības un sadarbības organizācijas sammitā Lisabonā.
• Ārlietu ministra Valda Birkava vizīte 1996.g. 4.-7.janvārī sakarā ar Latvijas bīskapu - Antona Justa un Andreja Ārvalža Brumaņa - konsekrācijas ceremonijā 6.janvārī. Tikšanās ar arhibīskapu Jean-Louis Tauran un privātā audience pie pāvesta Jāņa Pāvila II.
- Prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Vatikānā 1999.gadā.
• ministru prezidents Andris Bērziņš 2002.g. oktobrī, (vizītes ietvaros notika LR un Svētā Krēsla līguma Ratifikācijas dokumentu apmaiņa,) tieslietu ministre Ingrīda Labucka 2001.g.februārī (sakarā ar kardināla titula piešķiršanu arhibīskapam J.Pujatam.
● Latvija šodien ir paraugs tradicionālo baznīcu kopdzīvei. Latvijā valdošā starpkonfesionālā tolerance kalpo kā pamats labām attiecībām ar Vatikānu.
Latvijā baznīca ir šķirta no valsts, ko nosaka Satversmes 99. pants, kas pasludināja reliģijas brīvību, vienlaikus nosakot valsts un baznīcas segregāciju. Latvijā par tradicionālām konfesijām tiek uzskatītas astoņas, kas nosauktas 1937.g. Civillikuma 51.pantā t.i. luterāņi, Romas katoļi, pareizticīgie (ortodoksi), vecticībnieki, baptisti, judaisti, adventisti un metodisti.
● Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību vēsture viennozīmīgi atklāj, ka Latvijas un Svētā Krēsla attiecības ir ar ilgu vēsturi. Lai arī šodien Latvijas valstij ir diplomātiskās attiecības ar 137 valstīm un 2004.gadā iestājās Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), attiecības ar Vatikānu var uzskatīt par īpašām. Attiecības ar Svēto Krēslu ir ne tikai valstiskas, bet tās ir kā apliecinājums cilvēka cieņai, morāles principu ievērošanai un gara klātbūtnei sabiedrībā.
Pēc socioloģisko aptauju datiem apmēram 23% no Latvijas iedzīvotājiem pieskaita sevi pie katoļiem, tikpat daudz pie luterāņiem, 18% pie pareizticīgās konfesijas, bet pārējās tradicionālās reliģijas spējušas piesaistīt mazāk par vienu procentu sekotāju.
Svētā Krēsla un Latvijas attiecību vēsture
Latvijas un Svētā Krēsla attiecības
Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu
Latvijas vēstnieks pie Svētā Krēsla
Pāvesta uzrunas vēstniekiem
Latvijas vēstnieka rezidence
Latvijas Republikas un Svētā Krēsla kopīgā deklarācija par diplomātisko attiecību atjaunošanu
Svētā Krēsla valsts sekretāra nota par Latvijas Republikas atzīšanu
Dažādi
Kontakti
Latvijas diplomātiskie priekšstāvji pie Svētā Krēsla
Relīzes
Drukāt lapu