Devīze: "Manas debesis būs darīt labu virs zemes" (Kongregācijas debesu aizbildnes Terēzes no Bērna Jēzus vārdi)

DIBINĀŠANA

Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregācija dibināta Polijā 1921. gada 31. decembrī, kad tika ieğērbtas pirmās māsas.
Dibinātāji ir baskāju karmelītu Polijas provinciāls tēvs Anzelms no sv. Andreja Korsini (Matejs Gondeks) un māsa Terēze no sv. Jāzepa (Janīna Kieročiņska).
Kopiena dibināta, saskatot nepieciešamību pēc kontemplatīvi apustuliskas apvienības, kas nestu Karmela garu morāli un materiāli nolaistos, pamestos nostūros.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Pirmais un svarīgākais aicinājums ir savienošanās ar Dievu.
Katru dienu aptuveni 5 stundas tiek pavadītas kapelā lūdzoties.
Tiek uzsvērts, ka lūgšana - būšana kopā ar Kungu - nebeidzas, izejot no kapelas, t.i., tā turpinās arī apustuliskajā darbā. Māsas apzinās Dieva klātbūtni ik brīdi, katrā darbā un situācijā, kas savukārt palīdz labāk sagatavoties lūgšanai, kamēr sirsnīga saruna ar Dievu padara auglīgu māsu apustulātu.
Kongregācijas harizma ir sv. Terēzes no Lizjē "garīgās bērnības taciņa"1, kas ir paļāvības un uzticēšanās Dievam ceļš un kas izpaužas pazemībā un upurī, vienkāršībā, priecīgā apustulātā šīs zemes "mazo cilvēku" vidū. Tādā garā māsas ar prieku un atklāti tiecas izdzīvot savu aicinājumu.

SASTĀVS

Bērniņa Jēzus māsas karmelītes ir sieviešu kongregācija. Šajā kongregācijā ir apmēram 500 māsu.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Jaunietes vecumā no 17 līdz 35 gadiem, kuras sajutušas sirdī Dieva aicinājumu uz dzīvi šajā kongregācijā, var lūgt atļauju iestāties.
Praktiski tas nozīmē kontaktēšanos ar māsām Latvijā, lai vēlāk varētu sastapties ar priekšniecību Polijā. Iesākuma formācijas laiku, kas ilgst vismaz 3 gadus, ikviena māsa pavada Polijā.

DARBĪBA

Galvenā aktivitāte ir lūgšana. Māsas īpaši lūdzas par priesteriem.
Tāpat tiek veikta bērnu, jauniešu, pieaugušo katehēze draudzēs; noris darbs draudžu sakristejās, kancelejās.
Māsas organizē rekolekcijas, gara sakopotības dienas.
Polijā kongregācijai ir vairāki bērnudārzi un rekolekciju māja.

KANONISKAIS STATUSS

1927. gadā Bērniņa Jēzus māsas apstiprināja Čenstohovas diecēzes bīskaps.
1933. gadā tās pašas diecēzes bīskaps ordinārijs Teodors Kubina apstiprināja šai kongregācijai tēva Anzelma Gondeka sagatavoto konstitūciju.
1958. gadā šo kongregāciju apstiprina Svētais Krēsls.
Pēc Vatikāna II koncila kongregācijas konstitūcija tika daļēji pārstrādāta un pēdējā tās apstiprināšana notika 1985. gada 25. decembrī.
1990. gada kapitula ğenerālsanāksmē šo kongregāciju sadalīja trijās - Vroclavas, Krakovas un Lodzas - provincēs.
Latvijā esošās mājas ir pakļautas kongregācijas Lodzas provincei.

Adrese: Rīgas Sv. Jāzepa klosteris, Drustu iela 36a, Rīga, LV-1002
Tālr.: +371 67618736, +371 67614461
E-pasts: betanija_latvija@yahoo.com
www.betanija-op.lv.

DIBINĀŠANA

Betānijas dominikāņu māsu kongregācijas pirmsākumi meklējami 1866. gadā Dienvidfrancijā. Kongregācijas dibinātājs ir dominikāņu tēvs Jānis Jāzeps Latasts un līdzdibinātāja - māte Henrika-Dominika (dzim. Anna Bertjē).
Politiskā un sabiedriskā situācija tolaik Francijā bija stipri vien līdzīga šodienas situācijai Baltijā. Tas bija laiks, kad pāri Francijai bija brāzusies revolūcija, kad Baznīca tika nežēlīgi vajāta un ticības dzīve bija gandrīz pilnībā izpostīta, kad Baznīcai vajadzēja atdzimt no jauna un tikai lēnām varēja atsākties klosteru darbība, bet sabiedrībā - tāpat ka šodien - valdīja ne mazums aizspriedumu un stereotipu.
Reiz tēvam Latastam tika uzdots vadīt rekolekcijas kādā no visstingrākā režīma sieviešu cietumiem. Viņam, dodoties turp, nācās visai grūti pieņemt domu, ka Kristus ir miris arī par šādām sievietēm. Taču, sastapies ar viņām aci pret aci, viņš secināja, ka patiesībā viņas pašas ir sabiedrības upuri. Rekolekciju laikā notika daudzi patiesas atgriešanās gadījumi, taču izrādījās, ka nav neviena klostera, kurš būtu ar mieru uzņemt šīs sievietes savā kopienā kā līdztiesīgas māsas, jo tolaik māsām bija jābūt nevainojamām visā - arī savā pagātnē, lai nekas neaptumšotu klostera "labo slavu". Tāpēc tēvam Latastam radās doma par Betāniju, kur sievietes gan ar labu, gan sliktu reputāciju varētu dzīvot līdztiesīgu dzīvi, bet šīs idejas praktisko daļu realizēja māte Henrika-Dominika.
Latvijā Betānijas dominikāņu māsu kongregācijas Rīgas sv. Jāzepa klosteris tika nodibināts ar arhibīskapa metropolīta Jāņa kardināla Pujata piekrišanu un apstiprinājumu 1995. gada 15. novembrī.

AICINĀJUMS (HARIZMA)

Kongregācijas mērķis ir lūgšanu dzīve un jaunatnes audzināšana. Citās valstīs Betānijas māsas strādā ar bērniem, ar sievietēm cietumos, ar sievietēm krīzes situācijās un no sabiedrības izstumtajiem cilvēkiem. Latvijā pašlaik ir aktuāla dzīve kopienā, formācija, lūgšanu dzīve, kā arī iespēju robežās tiek sniegts atbalsts cilvēkiem, kas ir izstumti no sabiedrības.
Betānija ir vieta, kura minēta Sv. Rakstos un kur dzīvoja divas māsas - gādīgā Marta un bijusī grēciniece Marija Magdalēna. Jēzus bija viņu abu draugs. Šīm divām sievietēm bija gan atšķirīga pagātne, gan atšķirīgas mīlestības izpausmes attiecībā uz Jēzu, taču viņas abas vienoja tieši pati mīlestība uz Viņu. Šeit tiek uzsvērta vēl viena ideja: Dieva Māte Marija un Marija Magdalēna arī bija sievietes ar dažādu dzīves pieredzi, taču nešķirami vienotas savā mīlestībā pie Krustā Sistā kājām.
Tātad brīdī, kurā tiek dots vārds mīlestībai, pagātnei vairs nav nozīmes. Ikvienā no mums dzīvo gan Marta, gan Magdalēna - gan aktīvā un darbīgā, gan apcerošā un kontemplatīvā - tāda, kas uzklausa, vēro un nodod tālāk citiem.
Šodien pašas par sevi mēs apgalvojam, ka esam sievietes ar dažādu pagātni un reputāciju, atšķirīgu mentalitāti, izglītību, sociālo statusu un vērtību sistēmu, taču mūs visas vieno mīlestība uz Dievu, kuru mēs vēlamies izdzīvot Dieva klātbūtnē ikdienā kopienā viena blakus otrai.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

"Dievs mums nejautā, kādi mēs esam bijuši, Dievs mums jautā, kādi mēs esam," - tas mums ir svarīgi šodien.
Nav nozīmes tam, vai mēs ejot kādreiz nepaklūpam, bet gan tam, vai mēs pieceļamies, lai ietu tālāk. Tāpēc mēs nenospraužam robežas: tu drīksti būt mūsu kopienā, bet tu - nē. Svarīgāka ir vēlme dzīvot Dievam veltītu dzīvi saskaņā ar mūsu garīgumu, un tieši tas nosaka piederību Betānijas māsām.
Formācija notiek vairākos etapos: vispirms kandidatūra, kas ilgst no 4 mēnešiem līdz 2 gadiem un ilgāk, tad postulāts apmēram 1 gadu (vai ilgāk), 2 gadi noviciātā, kam seko saistības ar kongregāciju uz laiku (3 gadi), kam var sekot šo saistību atjaunošana uz laiku līdz pat 9 gadiem, vai mūžīgie solījumi jeb saistības ar kongregāciju uz visu dzīvi.

DARBĪBA

Betānijas dominikāņu māsu pirmais pamata postulāts ir šāds: visas māsas kā līdztiesīgas dzīvo kopienā Dieva klātbūtnē, tādējādi mēğinot piepildīt Dieva valstību mūsos, neraugoties uz to, kas šķir.
Dzīve kongregācijā ir arī lūgšanu apustulāts, un īpašs mūsu darbības virziens ir pievēršanās cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ tiek izstumti no sabiedrības vai nonākuši kritiskās situācijās un kuriem tiek liegtas vai apdraudētas viņu pamattiesības uz katram pienākošos cilvēcisko cieņu un personas neaizskaramību.

SMI – Congregatio Sororum Mariae Immaculata
Adrese: Zemgales iela 35-38, Olaine, LV-2114
Tālr.: +371 67965940
E-pasts: smigen@insinito.it (centrālā māja Itālijā)

"Cik laimīgai jābūt nāvei, kad cilvēks nāves stundā, atskatoties uz to, kas paliek aiz viņa, var teikt: savu dzīvi es atdevu Dievam un tuvākmīlestībai!"
(Pr. J. Šneiders)

DIBINĀŠANA

Kongregācija ir dibināta 1854. gada 8. decembrī Polijā, Vroclavas pilsētā, Jaunavas Marija Bezvainīgās Ieņemšanas atzīšanas gadā. Dibinātājs ir priesteris Jānis Šneiders (Schneider, 1824-1876).
19. gadsimta sākumā uz Vroclavu meklēt darbu brauca daudzas meitenes no laukiem. Tā kā viņām nebija kur uzturēties, viņu tikumība bija pakļauta briesmām. Baznīca mēğināja šīm meitenēm palīdzēt. Tātad kongregācija ir radusies kā atbilde uz konkrētajā laikā izveidojušos situāciju, kad liela daļa lauku iedzīvotāju pārcēlās uz dzīvi pilsētās.
Bīskaps Henriks Forsters uzticēja kongregācijas vadību priesterim Jānim Šneideram, kurš nodibināja Vissvētākās Jaunavas Marijas fondu meitenēm. Priesterim palīdzēja dievbijīgas sievietes. Uz pilsētu atbraukušās meitenes, kas iesaistījās fondā, gatavojās strādāt par kalponēm ğimenēs (gatavot ēst, šūt, kārtot māju utt.). Priesteris Jānis mācīja viņām ticības patiesības, aicināja saglabāt pašcieņu un gādāja par viņu sakramentālo dzīvi. Pēc tam viņš meklēja kalponēm darba vietas.
No četrām meitenēm, kuras ar prieku un brīvprātīgi palīdzēja priesterim Šneideram, vēlāk izauga Bezvainīgās Jaunavas Marijas māsu kongregācija.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Māsu apustuliskā sūtība ir palīdzēt meitenēm nosargāt pašcieņu, norādīt uz dzīves mērķi un palīdzēt atrast savu aicinājumu.
"Jums jākalpo tiem, kurus pasaule pazemo. Mīlestība ir vienmēr gatava upurēt sevi, jo apvieno debesis un zemi," teica priesteris Jānis pirmajām māsām.
Viņš īpaši godināja Dieva Māti un minēja Mariju kā paraugu.

DARBĪBA

Kongregācijas māsas strādā skolās, bērnudārzos, internātos un bērnunamos. Viņas organizē meitenēm rekolekcijas, kā arī vada "Marijas bērnu" grupas.
Dažas māsas strādā arī slimnīcās un pat kalpo draudzēs kā sakristiānes.
Bezvainīgās Jaunavas Marijas māsu kongregācija darbojas Vācijā, Polijā, Itālijā, Francijā, Tanzānijā, Ukrainā un Latvijā.
Latvijā māsas kalpo Baznīcā, vada katehēzi un strādā Rīgas Katoļu ğimnāzijā, Poļu skolā Rīgā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Māsu formācija notiek Polijā. Kongregācijā pieņem meitenes no 16 līdz 35 gadu vecumam. Pēc postulāta divi gadi jāpavada noviciātā Vroclavā. Saliekot pirmos solījumus, māsa saņem Marijas medaljonu, saliekot mūžīgos solījumus - gredzenu.

SASTĀVS

Sieviešu kongregācija, kurā ir 463 māsas, kas dzīvo un strādā vairākās pasaules valstīs.
Latvijā ir 3 māsas Olainē.

Kongregācijas māja Latvijā:
Enkura iela 9, Rīga, LV-1048
Tālr.: +371 67611830
E-pasts: kalpones@apollo.lv
www.catholic.lv/kalpones
www.mariowka.sluzki.opoka.org.pl

Congregatio Parvarum Sororum Immaculati Cordis Mariae - CSSBMVI
"Mīlēsim Mariju un uzticīgi viņai kalposim" - ar šiem vārdiem māsas iesāk savas lūgšanas un darbu.

DIBINĀŠANA

Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu kongregācija tika dibināta Polijā 1878. gadā kā atbilde uz konkrētā laika un sabiedrības vajadzībām. 19. gadsimta otrajā pusē Polija bija beigusi pastāvēt kā valsts un tika sadalīta. Krievijas okupētajā apgabalā notika smagas represijas: tika uzspiesta rusifikācija, ierobežota draudžu darbība, slēgti klosteri. Meklējot atbildi uz to, kā labāk risināt šī grūtā laikmeta problēmas Dieva Vārda gaismā, svētīgais tēvs Honorāts Kožmiņskis OFMCap (1829-1916) no jauna atklāja Dieva reālo, kaut arī apslēpto klātesamību Betlēmē, Nācaretē, uz Palestīnas ceļiem, bet pēc tam - uz krusta un apslēptu zem maizes zīmēm. Apslēptās Dieva Dēla dzīves paraugs iedvesmoja viņu dibināt vairākas bezhabita māsu kongregācijas, starp tām arī māsu kalpoņu kongregāciju, lai tādējādi uzņemtos rūpes par tautas garīgo un morālo atdzimšanu, veicot apustulisko darbu starp cilvēkiem viņu darba vietās. Māsas centās dot pretsparu garīgajam pagrimumam, kas valdīja laukos, cīnoties pret alkoholismu, dibinot skolas, vadot draudzēs rožukroņa pulciņus utt.
1878. gadā pirmās trīs kandidātes (tēva Honorāta penitentes) veltīja sevi kalpošanai Dievam kādas nelielas mājas bēniņos Zakročimā. Šajā laikā Getšvaldē, Polijā, notika Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās, kas guva plašu rezonansi tautā. Arī pirmās kandidātes tēvs Honorāts sūtīja uz parādīšanās vietu, lai ar vizionāru starpniecību uzzinātu, vai kongregācijas izveidošana saskan ar Dieva gribu. No Marijas tika saņemta atbilde: "Svētīju kalpones!" - un šie vārdi tika izraudzīti arī par kongregācijas nosaukumu.
1949. gadā kongregāciju apstiprināja Apustuliskais Krēsls.
1975. gadā māsas uzsāka darbību Latvijā.

AICINĀJUMS (HARIZMA)

Mūsu kongregācijas īpašā harizma - būt Dieva mīlestības zīmei pasaulē, cenšoties to pārveidot Evaņğēlija garā.
Mīlestība ir kalpošana, kas ir kongregācijas garīguma pamatā. To mēs mācāmies no Jēzus, kurš atnāca, lai "kalpotu un atdotu savu dzīvību daudzu atpestīšanai" (Mt 20,28), kā arī no Marijas, kura par sevi teica: "Lūk, es esmu Kunga kalpone" (Lk 1,38).
Māsas savā kopienā cenšas izdzīvot Jēzus un Marijas apslēpto dzīvi Nācaretē, kas, kaut arī Dieva klātbūtnes apgarota, cilvēku acīm šķita vienkārša un parasta.
Kongregācija pieder plašajai franciskāņu saimei, līdz ar to no sv. Asīzes Franciska mēs mācāmies piedzīvot pašas un nest citiem prieku, kura avots ir Kristus krusts.

SASTĀVS

Konsekrētās māsas.
Pašlaik veidošanās procesā ir kongregācijas atbalsta grupa, kura sastāv no t.s. sabiedrotajām māsām, kas vēlas izdzīvot pasaulē mūsu garīgumu un sūtību.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Aspirantūra (uzņemam kandidātes līdz 30 gadu vecumam), postulāts (1 gads), noviciāts (2 gadi), kura beigās māsas saliek šķīstības, nabadzības un paklausības svētsolījumus, kurus atjauno ik gadu, junoriāts (5 gadi), kas noslēdzas ar mūžīgo svētsolījumu salikšanu.

DARBĪBA

Bez habita strādājot dažādās profesijās un darba vietās (skolās, bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, jaunatnes vidū, katehizācijas darbā u.c.), mēs cenšamies būt par evaņğelizācijas ieraugu pasaulē, lai to pārveidot no iekšienes, vispirms sākot ar sevi.
Organizējot jauniešu tikšanās, rekolekcijas, lūgšanu naktis utt., mēğinām palīdzēt jauniešiem atrast ceļu pie Dieva un savu vietu pasaulē.
Kopiena cenšas nemitīgi atjaunoties garā, piemērojot savas apustuliskās darbības formas Baznīcas un sabiedrības vajadzībām.
Māsas dzīvo un kalpo Polijā, Baltkrievijā, ASV, Āfrikā, Romā, Lietuvā, kā arī Latvijā.
Kongregācijā pašlaik ir 950 māsas, no kurām 16 dzīvo Latvijā.

KANONISKAIS STATUSS

Kongregācija ir ieguvusi Apustuliskā Krēsla apstiprinājumu un atrodas tiešā pāvesta pārvaldē. Māsas saliek šķīstības, nabadzības un paklausības svētsolījumus, dzīvo kopienā bez habita.

Congregatio Sororum Dominicanarum Missionariarum Jesu et Mariae
Adrese: Dominikāņu Jēzus un Marijas māsas misionāres
Ganību iela 120, Liepāja, LV-3411
Mob.tālr.: +371 29858993
E-pasts: misionares.op@inbox.lv
Ğenerālā māja Polijā:
Ğenerālā māte m.Elizabete Kubica OP
Dom Generalny
Ul. Sienkiewicza 49
05-220, Zielonka
Polska
Tālr.: 0048 227810064
Fakss: 0048 2278100642

Devīze: Mīlestībā kalpot patiesībai.

DIBINĀŠANA

Kongregācijas dibinātājs ir Ādams Voroņeckis, kurš piedzima 1878. gada 21. decembrī dižciltīgā ğimenē Ļubļinā. Pēc ğimnāzijas beigšanas Varšavā 1898. gadā viņš devās uz Šveici, kur studēja dabaszinātnes, bet pēc gada uzsāka arī teoloğijas studijas. Atklādams sevī aicinājumu uz priesterību, viņš 1905. gadā iestājās Ļubļinas Garīgajā seminārā, kur pēc neilga laika jau 1906. gada martā viņu iesvētīja par priesteri. Pēc trīs gadiem, 1909. gada septembrī Ādams Voroņeckis iestājās Sprediķotāju ordenī, saņemot habitu un klostervārdu Jaceks. Noviciātu viņš pavadīja Romā, kur 1911. gadā salika arī mūža solījumus. No 1914. gada līdz 1919. gadam viņš uzturējās Krakovā, kur ordeņa vadība viņam bija uzticējusi Polijas dominikāņu provinces atjaunošanu. Ļubļinas Katoļu Universitātē tēvs Jaceks vadīja morālteoloğijas katedru. 1922. gadā viņu iecēla par šīs augstskolas rektoru, bet diemžēl nopietna slimība pārtrauca iesākto darbu. Šis svētā Dominika dēls bija bagātīgi apveltīts ar spēju izjust sava laika Baznīcas aktuālās vajadzības. Īpaši tuvas viņam bija misijas un ekumenisms.
1932. gadā tēvs Jaceks kopā ar dominikāņu māsām Tomeju (Teklu Biševsku), Janīnu Velovejsku (m. Mariju) un Sofiju Blešiņsku (m. Imeldu) Polijā lika pamatus jaunai māsu kongregācijai, kuras uzdevums būtu sludināt Evaņğēliju īpaši Austrumeiropas valstīs, kur ilgus gadus ticība Dievam tika aizliegta.
1932. gada 29. septembrī kongregāciju apstiprināja Varšavas arhidiecēzes bīskaps kardināls A. Kakovskis.
1948. gada 25. oktobrī kongregācija kanoniski tika pievienota Sprediķotāju ordenim.
No 2000. gada 11. augusta Dominikāņu Jēzus un Marijas māsas misionāres darbojas Latvijā, Liepājas Sv. Trīsvienības klosterī.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Pēc sv. Dominika piemēra un pamudinājuma runāt ar Dievu un par Dievu māsas tiek aicinātas sludināt Evaņğēliju vienmēr un visur.
Kongregācija savu garīgumu balsta dominikāņu ordeņa doktrinālajās un apustuliskajās tradīcijās. To raksturo pilnīga sevis veltīšana Dievam caur svētsolījumiem, īstās patiesības meklēšana šīs patiesības dēļ un dedzība cilvēku pestīšanas darbā.
Kongregācijai ir kontemplatīvi apustulisks raksturs.
Dzīve kopienā, kontemplācija, ticības patiesību padziļināšana studijās, apustuliskais darbs palīdz mīlestībā kalpot patiesībai, kas ir arī kongregācijas devīze.
Tēvs Jaceks kongregāciju novēlēja Dievmātei, kas stāv zem krusta, norādot uz viņu kā uz pilnīgas atdošanās Dievam, uzticības un līdzdarbības pestīšanas noslēpumā piemēru.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kongregācijā tiek uzņemtas katoļticīgas jaunietes, kuras ir sasniegušas pilngadību un vēlas kalpot Dievam un cilvēkiem. Sīkāku informāciju var iegūt, sazinoties ar māsām.

DARBĪBA LATVIJĀ

Sekojot sv. Dominika paraugam, kurš steidzās Baznīcai palīgā tur, kur tas bija visvairāk nepieciešams, tēvs Jaceks atvēlēja kongregāciju pilnīgā Baznīcas rīcībā. Dominikāņu māsas savu apustulātu īsteno darbībā, kas saistīta ar misijām (Pāvesta Misiju Lietu birojā); strādājot par pasniedzējām (Laterāna Universitātes filiālē, Rīgas Augstākajā reliğijas zinātņu institūtā); katehizējot (skolās, bērnudārzos, svētdienas skolās, kā arī individuāli sagatavojot sakramentiem); organizējot rekolekcijas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem; rīkojot tematiskas tikšanās; iesaistoties karitatīvajā (žēlsirdības) darbā.

Adrese Lietuvā (Centrālā māja):
Muziejaus 11, Kaunas 3000, Lietuva
Tālr.: ğenerālā vecākā m. Belarmīna SJE, Viļņa, 00 370 5 2124763
Adrese Latvijā:
A. Jurdža 12, Ludza
Tālr.: +371 65781129
e- pasts: sje_latvija@yahoo.com

DIBINĀŠANA

Euharistiskā Jēzus māsu kongregācija dibināta 1947. gadā Lietuvā, Šauļos. Jezuītu tēvs Francisks Masiļonis bargajos ticības un reliğisko kopienu vajāšanas gados atsaucās Dieva aicinājumam veidot Baznīcā jaunu kongregāciju, kuras locekļu uzdevums, neskatoties uz vajāšanām, būtu aktīva apustuliskā darbība, palīdzēšana priesteriem draudzes darbā, bērnu, jauniešu un ğimeņu katehizēšana un evaņğelizēšana, visu to darot Euharistiskā Jēzus godam un saskaņā ar Viņa Sirds vēlmēm.
Padomju varas gados, pastāvīgi būdamas Valsts Drošības Komitejas (VDK) uzmanības lokā, māsas strādāja ar bērniem un pieaugušajiem, izveidoja un vadīja reliğisku laju organizāciju Euharistijas draugi (tās darbības rezultāts ir arī atjaunotais Krusta kalns Lietuvā), iesaistījās pagrīdes reliğiskās literatūras izdošanā un izplatīšanā ("Katoļu Baznīcas hronika"), darbojās misijās Gruzijā, Moldovā un Kazahijā.
Kopš Baltijas valstu neatkarības atgūšanas māsas turpina apustulisko darbu draudzēs, skolās, izglītības centros, universitātēs saskaņā ar kongregācijas uzdevumiem.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Kongregācijas harizma - pazemīga mīlestība, sekojot Euharistiskā Jēzus paraugam.
Apustuliskais darbs ir konkrēta šīs mīlestības izpausme un tās apliecinājums.
Vēl vairāk, visa māsu dzīve - lūgšana, dzīve kopienā, apustuliskais darbs - ir ieklausīšanās Euharistiskā Jēzus mīlestības balsī un atbilde uz to, kopā ar Viņu pilnībā atdodot sevi "pasaules dzīvībai". Līdzās paklausības, šķīstības un nabadzības solījumiem kongregācijā tiek salikti arī tā saucamie specifiskie apsolījumi, kuri izsaka tās garīguma pamatakcentus: īpašu mīlestību uz Euharistisko Jēzu un Viņa Māti Mariju, pazemību, pilnīgu veltīšanos Dieva gribai, īpašu mīlestību uz māsām un visiem cilvēkiem. Kongregācijas iekšējā dzīve un apustuliskā darbība lielā mērā balstās uz svētā Ignācija Lojolas garīguma (t.s. jezuītiskā garīguma) principiem (kontemplāciju darbībā, Garīgajiem vingrinājumiem (Spiritual Exercises) u.c.).
Kongregācijas apustulāts īpaši saistīts ar aktuālajiem Baznīcas uzdevumiem, jo uzticība Baznīcai ir visu misiju pamatprincips.
Kongregācijas apustuliskā darba pamatuzdevumi ir bērnu un jauniešu evaņğelizācija un katehizācija, ğimeņu audzināšana katoliskajā garā, darbs draudzēs un pastorālajos centros, rūpes par misijām.

SASTĀVS

Sieviešu kongregācija. Ar lūgšanām un apustulisko darbu māsām palīdz laicīgās līdzstrādnieces no Euharistiskā Jēzus sodalīcijas.
Šobrīd kongregācijā ir apmēram 100 māsas, kuras dzīvo un strādā Lietuvā, Latvijā (no 1992. gada Aglonā), Moldovā un Kazahijā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kongregācijā tiek uzņemtas katoļu jaunietes no 18 gadu vecuma, kuras vēlas un spēj dzīvot kā klostermāsas, jūtot uz to Dieva aicinājumu, un ir spējīgas pilnvērtīgi iesaistīties kongregācijas kopienas dzīvē un apustuliskajā darbībā.

DARBĪBA

Saskaņā ar kongregācijas tradīcijām un euharistiskā apustulāta principu būt visur un visiem kā mīlestības raugam, mūsdienās māsu darbības lauks ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Māsas darbojas draudzēs, veidojot dzīvas kopienas, strādā ar bērniem un jauniešiem, darbojas ğimeņu centros, augstskolās, pieaugušo izglītības jomā, vada rekolekcijas (balsoties uz sv. Ignācija garīgumu), ir garīgās vadītājas.

KANONISKAIS, SOCIĀLAIS STATUSS

Kongregācija ir reliğiski apustuliska kopiena, kas pakļauta bīskapam.
Sociālais statuss - oficiāla reliğiska organizācija.

Adrese: Kārsavas iela 32, Rīga, LV-1082
Mob.tālr.: +371 26850415 (māsa Biruta)
Ğenerālā māja Polijā:
Siostry Honoratki
Klasztorna 19, Czestochova 42–200, Polska
Tālr.: 0048 34 3 612983

DIBINĀŠANA

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācija ir dibināta 1888. gada 4. oktobrī ar mērķi rūpēties par fabrikās un rūpnīcās strādājošo jauniešu garīgajām un materiālajām vajadzībām. 19. gadsimta otrajā pusē Eiropā bija vērojams straujš rūpniecības uzplaukums. Pilsētās veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi, kuriem bija nepieciešami strādnieki. Tāpēc, cerot uz labākiem dzīves apstākļiem, lauku iedzīvotāji masveidā pārcēlās uz pilsētām. Taču ne visiem izdevās atrast darbu un nodrošināt sev normālus dzīves apstākļus. Liela daļa jauno strādnieču bija pakļautas darba devēju patvaļai, daudzas slīga parādos, citām draudēja morālais pagrimums. Redzot strādnieču smago situāciju, poļu tautības kapucīnu tēvs Honorāts Kožmiņskis nolēma dibināt jaunu kongregāciju, par kuras līdzdibinātāju izvēlējās skolotāju Aneli Rozi Godecku.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu aicinājums ir veltīt savu dzīvi kristīgo vērtību nostiprināšanai sabiedrībā, īpaši strādājošo vidē. Šo uzdevumu māsas cenšas īstenot lūdzoties, sniedzot kristīgas dzīves liecību, rūpējoties par citu cilvēku garīgajām vajadzībām. Mazās māsas aktīvi iesaistās apustuliskajā darbībā: katehizē bērnus un jauniešus, strādā skolās un slimnīcās, izšuj liturğiskos tērpus, veic nepieciešamos pakalpojumus draudzēs. Atbildot uz Baznīcas aktuālajām vajadzībām, māsas strādā arī plašsaziņas līdzekļos (piemēram, Vatikāna radio). Jāpiebilst, ka mazās māsas nenēsā speciālos mūku un mūķeņu tērpus - habitus, tāpēc tām ir plašākas darbības iespējas, vieglāk veidot attiecības ar visu sociālo slāņu piederīgajiem.
Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācijas regula balstās uz sv. Asīzes Franciska Trešo regulu. Kā sv. Franciska garīgās meitas mazās māsas ir aicinātas dzīvot saskaņā ar lūgšanas un aktīvas darbības, dziļas pazemības un vislielākās nabadzības, kā arī dedzīgas mīlestības uz Dievu un tuvāko garu. Uz to māsas tiecas, sekojot arī Vissvētākās Jaunavas Marijas dzīves piemēram.

DARBĪBA

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācija ir vecākā sieviešu kongregācija Latvijā. Pirmās māsas no Polijas Latvijā ieradās 1897. gadā. Pēc neilga laika tām pievienojās daudzas vietējās strādnieces, kuras vēlējās dzīvot un strādāt Dieva godam. Māsas vadīja internātus, profesionālās apmācības iestādes un rokdarbu pulciņus Līksnā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā. Aktīvi tika veikta arī bērnu un jauniešu katehizācija.
Padomju varas gados, kad reliğiskās aktivitātes bija aizliegtas, mazās māsas turpināja kalpot Baznīcai slepeni. Daudzas māsas strādāja valsts iestādēs, galvenokārt slimnīcās. Par spīti regulārām milicijas pārbaudēm kongregācijas mājās tika darināts liturğiskais apğērbs, izgatavoti komunikanti. Ne uz mirkli neapsīka arī garīgā dzīve - tika organizētas rekolekcijas, svētsolījumu salikšanas svinības, jaunu kandidāšu uzņemšana.
Šodien Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu skaits pārsniedz trīs simtus. Māsas darbojas Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Moldāvijā, Polijā, Vācijā un Itālijā. Latvijā dzīvojošās mazās māsas ir iesaistījušās katehēzes darbā, dažas strādā slimnīcās, citas veic nepieciešamos pakalpojumus draudžu baznīcās. Ik gadus māsas pulcējas uz rekolekcijām, ik mēnesi tiek organizēta lūgšanu diena. Gandrīz visās klostermājās ir kapela ar Vissvētāko Sakramentu, kura klātbūtnē māsas rod nepieciešamo spēku savu pienākumu veikšanai.

IESTĀŠANĀS

Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu kongregācijā tiek uzņemtas meitenes, kuras sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu. Pirmajā pusgadā kandidāte (postulante) iepazīstas ar kongregācijas dzīves veidu, garīgumu, apustulisko darbu. Seko divus gadus ilgs noviciāts, kura laikā tiek padziļināta izpratne par reliğisko dzīvi. Noviciāts noslēdzas ar svētsolījumu (tas ir, solījumu Dievam dzīvot saskaņā ar trim evaņğēliskajiem padomiem - šķīstību, paklausību un nabadzību) salikšanu. Turpmākajos piecos gados māsa-juniore cenšas dziļāk izprast un izdzīvot šo Jēzus dēļ izvēlēto dzīves veidu. Tikai pēc šī formācijas laika māsa, kura ir pārliecināta par sava dzīves ceļa izvēles pareizību, saliek svētsolījumus uz mūžu. Taču māsas garīgā formācija ar to nebeidzas, tā turpinās līdz pat nāvei.

Congregatio Sororum Ancillarum Jesu in Euharistia
Adrese: Māsas kalpones Jēzum Euharistijā
18. novembra iela 64, Daugavpils, LV-5403
Noviciāts un delegatūras centrs SJE
Birutės 19, Viļņa, LT-2004, Lietuva
Tālr.: 00 370 5 2750425
Ğenerālā māja SJE
Ul. Zawiszy 3, 05-803 Pruskow, Polska
Tālr.: +371 67587908

Devīze: "Visu Kristum un caur Kristu!"

DIBINĀŠANA

1923. gadā svētīgais Viļņas bīskaps Juris Matulaitis - Matulevičs nodibināja "Māsu kalpoņu Jēzum Euharistijā kongregāciju". Šīs kongregācijas rašanās vieta ir Druja, kura tolaik piederēja Viļņas diecēzei. Pēc dibinātāja ieceres šīs kongregācijas uzdevums bija atjaunot reliğisko dzīvi un Kristus garā apvienot atšķirīgās konfesijas Viļņas diecēzē, kā arī citur, īpaši Austrumos. Vienotību un spēku māsas guva no Kristus Euharistiskā Upura.
Tūlīt pēc kongregācijas dibināšanas, neskatoties uz grūtajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, māsas uzsāka darbu ğimnāzijā, nodibināja meiteņu internātu un atvēra piegriešanas, šūšanas, aušanas, trikotāžas adīšanas, mājturības kursus, kā arī veco ļaužu pansionātu.
1927. gadā Kauņā negaidīti nomira kongregācijas dibinātājs, un kongregācija, kurai jau bija vairākas mājas Viļņas un Pinskas apgabalos, cīnījās ar daudzām grūtībām līdz pat II pasaules karam. Kara laikā, neskatoties uz dzīvības briesmām, māsas sekoja vācu armijai Krievijas dziļumos, lai evaņğelizētu cilvēkus un tos sagatavotu svētīgai nāvei. Kad pēckara gados atņēma māju Drujā, māsas meklēja patvērumu pie baznīcām, īpaši Viļņā. Kad padomju vara izsūtīja priesterus, māsas slepeni organizēja palīdzības sūtīšanu gūstekņiem.
No Viļņas māsas devās misijā uz Kazahstānu (Karagandu, Astanu), Gruziju (Shvilisi, Tbilisi), Sibīriju (Novosibirsku, Tomsku, Čeļabinsku, Saratovu), Krieviju (Krasnodaru, Marksu), Volgu pie Saratovas, Tadžikistānu, Baltkrieviju, Baltijas republikām un Poliju. No Polijas māsas devās uz Ziemeļāfriku un Vāciju.
1983. gada 15. augustā kongregācija tika atzīta saskaņā ar pontifikālajām tiesībām, bet 1987. gada 8. decembrī nostiprināja atjaunoto konstitūciju.
Mūsdienās māsas dodas tālāk misijas gaitās, sekojot Bezvainīgās Jaunavas, svēto kongregācijas aizbildņu sv. Jāzepa, sv. Pētera, sv. Pāvila, sv. Terēzes no Bērna Jēzus un svētīgā tēva dibinātāja Jura Matulaiša - Matuleviča paraugam, smeļot spēku Euharistijā.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Māsu kalpoņu Jēzum Euharistijā garīguma un apustuliskās darbības galvenais mērķis ir Euharistiskais noslēpums. Māsas veltī savu dzīvi jaunatnes audzināšanai, tās katehizācijai, kas "apgaismo un stiprina ticību, ietekmē dzīvi Kristus garā, vada uz apzinātu un darbīgu līdzdalību liturğiskajā noslēpumā un pamudina uz apustulisko darbību". Māsas ar savu darbību sludina Dieva valstību un veicina kristiešu vienotību.
Kongregācijas apustuliskā sūtība ir bērnu un jaunatnes audzināšana saskaņā ar katoliskās mācības principiem, Kristus mācības izplatīšana, īpaši sociāli nelabvēlīgā vidē, sakramentālās, īpaši Euharistiskās dzīves izplatīšana jebkurā sabiedrības slānī.
Kongregācijas māsu harizma ir īpaša mīlestība uz Euharistijā esošo Kristu un kristiešu vienotības veicināšana.

DARBĪBA

Māsu kalpoņu Jēzum Euharistijā apustulāts ir katehizācija, cilvēku sagatavošana sakramentu pieņemšanai, Baznīcas liturğisko tērpu šūšana, hostiju, komunikantu un oblāšu izgatavošana. Māsas strādā arī par ērğelniecēm, sekretārēm draudzes kancelejā, vada bērnudārzus, kā arī veic misionārās darbības, palīdzot priesteriem pastorālajās darba vietās, kuras tie apmeklē retāk.
1958. gadā māsas atvēra māju Latvijā, Daugavpilī, Valmieras ielā 18, lai palīdzētu ar dzīvesvietu un uzturu priesteriem, kuri bija atgriezušies no Sibīrijas (pr. Kazimirs Vasiļevskis, pr. Jāzeps Borodzuļo). 1984. gadā tika atvērta māja Daugavpilī, 18. Novembra ielā 64. Māsas strādāja valsts darbā, slimnīcās. Pašlaik māsas strādā bērnu namā, bērnudārzā, skolās un svētdienas skolās draudzē, palīdz arī nabagiem.

IESTĀŠANĀS

Kongregācijā var iestāties meitenes, kuras ir sajutušas aicinājumu mīlēt Jēzu Euharistijā un Viņam kalpot. Kandidātēm jābūt vecumā no 17 līdz 30 gadiem, ar vidējo izglītību; tās nedrīkst būt saistītas ar Laulības sakramentu. Vajadzīgie dokumenti ir šādi: iesniegums un autobiogrāfija, prāvesta vai garīgā tēva rekomendācija, kristības un iestiprināšanas apliecība, dokuments par izglītību, medicīniskā izziņa.

Adrese:
Žēlsirdības Misionāri (Missionaries of Charity)
Ludzas iela 6/8, Rīga, LV-1003
Tālr.: +371 67704869

Vadmotīvs: Jēzus vārdi pie krusta: "Man slāpst" (Jņ 19,28); "Tu to man izdarīji" (Mt 25,35-36)

DIBINĀŠANA

Kongregācijas Žēlsirdības misionāri dibinātāja ir Kalkutas māte Terēze.
Kongregācijas dibināšanas mērķis: remdēt Krustā sistā Jēzus slāpes pēc dvēseļu mīlestības caur brīvu kalpošanu no visas sirds visnabadzīgākajiem no nabagajiem.
Kongregācijas attīstības vēsture īsumā ir šāda:
1950. gadā Baznīca deva oficiālu atļauju Žēlsirdības misionāru kongregācijas dibināšanai.
1952. gadā Kalkutā tika atvērta pirmā patversme Kalighat mirstošajiem.
1953. gadā notika pirmās māsu grupas svētsolījumi, 1959. gadā tika atvērta pirmā misijas māja ārpus Kalkutas Ranchi.
1965. gadā pāvests Pāvils VI piešķīra kongregācijai pontifikālo statusu, tapa pirmā misijas māja ārpus Indijas Cocorote Venecuēlā.
1989. gadā notika misijas mājas atvēršana Maskavā.
1994. gadā notika misijas mājas atvēršana Rīgā.
Šobrīd apmēram 4000 māsas, kas pārstāv 80 tautības, kalpo ap 630 misijas mājās 120 valstīs.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Žēlsirdības misionāres ir aicinātas remdēt Jēzus slāpes pēc mīlestības un dvēselēm, strādājot visnabadzīgāko no nabagajiem atpestīšanai un svētdarīšanai.
Kongregācijas apustuliskā sūtība ir izdzīvot Dieva mīlestību lūgšanā un kalpošanā Evaņğēlija vienkāršībā un pazemībā, mīlēt Jēzu Vissvētākajā Sakramentā un kalpot Viņam visnabadzīgākajos no nabagajiem - gan materiāli, gan garīgi, lai viņos pazītu un atjaunotu Dieva attēlu un līdzību.
Baznīca sūta kongregācijas locekļus, lai sagatavotu Kungam ceļu un lai caur māsu lūgšanām, gandarīšanu, vārdiem, darbiem Viņš būtu klātesošs visās tautās.

SASTĀVS

Visai Žēlsirdības misionāru ğimenei pieder:
Žēlsirdības misionāru māsu kongregācija ar aktīvu (dibināta1 1950. gadā) un kontemplatīvu (dibināta 1976. gadā) atzarojumu;
Žēlsirdības misionāru brāļu kongregācija, dibināta 1963. gadā;
Žēlsirdības misionāru kontemplatīvo brāļu kongregācija, dibināta 1979. gadā;
Žēlsirdības misionāru tēvu kongregācija, dibināta 1984. gadā;
Žēlsirdības misionāri laji, kas dzīvo pasaulē, saliekot privātus svētsolījumus;
Starptautiskā Mātes Terēzes līdzstrādnieku kustība2, dibināta 1969. gadā;
Corpus Cristi kustība - starptautiskā kustība diecēžu priesteriem, dibināta 1981. gadā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kandidātiem, kas vēlas iestāties kongregācijā, jābūt:
 18 līdz 35 gadu veciem, katoļticīgiem, neprecētiem;
 gan fiziski, gan garīgi veseliem, spējīgiem panest visas ar šo īpašo aicinājumu saistītās grūtības;
 vislabāko nodomu vadītiem, lai ar svētsolījumiem pilnīgi veltītu savu dzīvi Dievam (dzīve klosterī);
 spējīgiem apgūt zināšanas, īpaši valodas;
 ar gaišu skatījumu uz dzīvi;
 spējīgiem pieņemt saprātīgus lēmumus;
 materiālajam stāvoklim un tautībai nav nozīmes.
Kongregācijā var tikt pieņemti arī kandidāti ar fiziskiem "defektiem", ja vien viņi spēj izpildīt iepriekš minētās prasības.
Iesaistīties Līdzstrādnieku kustībā var jebkurš labas gribas cilvēks, neskatoties uz savu reliğiju vai sociālo statusu, kurš vēlas līdzdarboties kalpošanā visnabadzīgākajiem no nabagajiem.
Corpus Christi kustībā var iesaistīties jebkurš diecēzes priesteris, kurš vēlas ņemt garīgu un arī aktīvu dalību Žēlsirdības misionāru harizmā un kalpošanā sava aicinājuma un sūtības ietvaros.

DARBĪBA (APUSTULĀTS)

Žēlsirdības misionāri darbojas visā pasaulē, vadoties pēc nabago konkrētajām vajadzībām konkrētajās vietās.
Galvenais uzdevums - ar visu sirdi un bez atlīdzības kalpot visnabadzīgākajiem no nabagajiem, neskatoties uz viņu sociālo statusu, kastu, reliğiju, rasi, tautību un kultūru.
Galvenās darbības jomas:
 kopt slimos un mirstošos trūcīgos;
 savākt un mācīt ielas bērnus;
 apmeklēt un aprūpēt ubagus, lepras slimniekus;
 aprūpēt "nevienam nevajadzīgos, nemīlamos, vientuļos";
Kongregācijai nepieciešamas atsevišķas mājas:
 pamestajiem bērniem un fiziski un garīgi atpalikušajiem bērniem;
 slimajiem un mirstošajiem trūcīgajiem;
 lepras slimniekiem, ieskaitot to rehabilitācijas centrus;
 narkomāniem un alkoholiķiem;
 nakts patversmes bezpajumtniekiem.
Šajās mājās tiek izmitināti klibie, aklie, kroplie, nedziedināmi slimie - jebkurš cilvēks, kuru visi ir pametuši un atstājuši ciešanām un nāvei.
Rīgā kongregācijas darbojas kopš 1994. gada. Galvenie darbības virzieni ir šādi:
 trūcīgo ğimeņu, vecu un vientuļu ļaužu apmeklēšana mājās vai slimnīcās, pansionātos, bērnu namos, cietumā;
 katehēze, trūcīgo ğimeņu bērnu un bezpajumtnieku sagatavošana Sakramentu pieņemšanai;
 ēdināšana, medicīniskās palīdzības sniegšana, drēbju izdalīšana bezpajumtniekiem.

KANONISKAIS STATUSS

Žēlsirdības misionāri ir starptautiska reliğiskā ğimene ar pontifikālo statusu, ar aktīvu (apustulisku) un kontemplatīvu nozarojumu, ar mūžīgiem, publiskiem nabadzības, šķīstības, paklausības svētsolījumiem un nesavtīgu kalpošanu no visas sirds visnabadzīgākajiem no nabagajiem.

P.I.J. – Pauperis Infantis Jesu
Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas Latvijas reğions:
Adrese: Klostera iela 17/19, Rīga, LV-1050
Tālr.: +371 67225844, +371 67224734
E-pasts: veneranda@kurija.lv (priekšniece)
klara@kurija.lv (vietniece)
Noviciāts, klosteris:
Ūliha iela 67, Liepāja, LV-3400
Tālr.: +371 63481101
Zaļā iela 7, Varakļāni, Madonas raj., LV-4838
Tālr.: +371 63481101
Klosteri:
Baznīcas 31-3, Daugavpils, LV-5408
Tālr.: +371 65423867
Baznīcas 23, Līvāni, LV-5316
Tālr.: +371 65343673

Kongregācijas māsu garīgo centienu devīze: "Manete in Me" - Palieciet manī (Jņ 15,4)

Krusta medaljonam, ko nēsā māsas, vienā pusē ir uzraksts: "Manete in Me" - palieciet manī. Otrajā pusē attēlots krusts ar vīna koka simbolu, kurus veidojis mākslinieks Egino Vainarts.

DIBINĀŠANA

1844. gada 2. februārī Klāra Fei (Clara Fey) Āhenē, Vācijā, nodibināja Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregāciju (Congregatio Sororum a Paupere Infante Jesu).
Kad Klārai bija 11 gadi, viņa reiz redzēja sapni, kurā iet pa Āheni un sastop mazu, trūcīgi ğērbtu puisēnu. Viņa vēlas puisēnam dot ziedojumu, bet viņš pateikdamies saka: "Man ir vēl daudzi nabadzīgi brāļi." Klāra jautā, kur viņš dzīvo, un zēns norāda uz debesīm. "Kā tevi sauc?" - "Esmu nabadzīgais Bērns Jēzus," atbild puisēns.
Āhenes industrializācija nesa sev līdzi daudzas problēmas. Klāru satrauca tieši bērnu posts: viņiem bija jāstrādā fabrikās no divpadsmit līdz četrpadsmit stundām dienā vai arī jāuzaug uz ielas neaprūpētiem, neaudzinātiem un neizglītotiem. Klāra saskatīja viņos nabadzīgo Bērnu Jēzu. "Mīlēsim bērnus, jo viņus mīl Jēzus, un mīlēsim Jēzu viņos!" māte Klāra aicināja.
Kopējais apustuliskais darbs drīz vien radīja jaunu ordeņa kopību, kurai pievienojās arvien vairāk cilvēku. Mātes Klāras Fei dibinātā kongregācija izplatījās 14 zemēs. Nabadzīgā Bērna Jēzus māsas dzīvo un strādā Austrijā, Anglijā, ASV, Beļğijā, Francijā, Indonēzijā, Kazahstānā, Kolumbijā, Latvijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Peru, Spānijā un Vācijā.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Par kongregācijas māsu garīgo centienu devīzi Klāra Fei izvēlējās Jāņa evaņğēlijā (Jņ 15,4) atrodamos vārdus: Manete in Me - Palieciet manī.
Kongregācijai ir svarīgs "vingrinājums" - pastāvīgi meklēt Dieva tuvumu Euharistijas noslēpumā. Komūnija bija pats svarīgākais mātes Klāras pastāvīgajā personiskajā dialogā ar Kungu.
Vispirms Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu aicinājums uz apustulisko dzīvi prasa, lai viņas būtu Jēzus Kristus rīcībā, gatavas sekot Viņa sūtībai.
Pateicoties mātes Klāras īpašajam aicinājumam, ko Baznīca atzina par labu un apstiprināja, Kungs kongregācijai deva uzdevumu palīdzēt bērniem un jaunatnei miesīgajās un garīgajās, morālajās un reliğiskajās vajadzībās.
Māte Klāra zināja, ka viņa ar savām māsām var veikt savu uzdevumu tikai tad, ja visa viņu darbība izaugs no vienotības ar Dievu. Kontemplācijas un darbības vienotība ir nepieciešamais priekšnoteikums ikvienai apustuliskajai aktivitātei.
Savukārt dzīvei kopībā jau pašai par sevi ir apustuliska nozīme.
Māsas aprūpē un palīdz slimajām un vecajam līdzmāsām, kuru lūgšanas un līdzdalība Kristus ciešanās atbalsta Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas apustulisko uzdevumu. Māsas lūdzas kopā daļu no Baznīcas stundu lūgšanām - laudes, vesperes, tāpat veic ikdienas meditāciju.

SASTĀVS

Visā kongregācijā ir 630 māsas, kas salikušas svētsolījumus, no tām Latvijā - 32.
Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas klosteri ir Daugavpilī, Liepājā, Līvānos, Rīgā un Varakļānos.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijā var iestāties no 18 gadu vecuma. Ir kandidātes, postulantes, novices, junoriāta māsas ar laicīgajiem svētsolījumiem un profesijas māsas ar mūžīgajiem svētsolījumiem.
"Laikā, ko pavada postulātā, noviciātā un junoriātā, lai saņemtu apmācību un garīgo vadību, jācenšas panākt, lai māsa, kas jūt aicinājumu uz dzīvi un darbību mūsu kongregācijā, saprastu savu dzīvi kā arvien dziļāku atbildi uz Dieva mīlestības aicinājumu."

DARBĪBA

1927. gada 4. novembrī māte Olga Koha (Koch) ar 4 māsām no Vīnes (Austrijas) Jaunaglonā nodibināja pirmo Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klosteri Latvijā.
Ar V.E. arhibīskapa Antonija Springoviča atbalstu māsas tika aicinātas uz Latviju, lai veicinātu kristīgo izglītību un audzināšanu un kulturālo izaugsmi. "Ja tu gribi svētīt, tad māci bērnu!" atzina māte Olga Koha.
Kongregācijas apustulātu veido: lūgšanas, katehēze, darbs svētdienas skolās un valsts skolās, palīdzība draudzes darbā, hostiju, komunikantu un oblāšu izgatavošana, rekolekciju kursu un pārdomu dienu organizēšana, personiskas sarunas ar tiem, kas meklē padomu, ticības padziļināšana un kontaktu uzturēšana, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, nabadzīgu bērnu un jaunatnes aprūpe, dalīšanās ar tiem, kuriem palīdzība ir visvairāk vajadzīga.
"Ja mēs visi kopā cenšamies kristīgi dzīvot ticībā, cerībā un mīlestībā un sekot Kristum evaņğēlisko padomu ceļā, mūsu kopība jau ar savu eksistenci vien kalpo Evaņğēlija sludināšanai un var būt par cerības zīmi cilvēku vidū."

KANONISKAIS STATUSS

Kongregācija ir pāvestam pakļauta ordeņa kopība. 1988. gada 15. jūnijā pāvests Leons XIII apstiprinaja konstitūciju, kuras pamatā ir sv. Augustīna regula.

Adrese Polijā:
S. Ania Czaikowska
Ul.M.C. Sklodowskiej 4,
05-230 Kobylka, Polska
Tālr.: 00 48 22 7831364, 00 48 22 7862611
E-pasts: mdpcanna@wp.pl

Congregatio Sororum adiutricum animarum purgatorii - CSAAP

Devīze: Visu mirušajiem - "Lai palīdzam cietējiem, dzīviem un mirušiem!"

DIBINĀŠANA

Māsu palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācija tika izveidota 1889. gada 10. novembrī Zakročimā, Polijā, un tās dibinātājs ir svētīgais kapucīnu tēvs Honorāts Kožmiņskis (1829-1916), kurš ir vairāk nekā 20 bezhabita kongregāciju pamatlicējs. Kongregācijas līdzdibinātāja ir Vanda Olenska. Latvijā minētā kongregācija darbojas kopš 1903. gada sākotnēji Krāslavā, vēlāk arī Daugavpilī un Rīgā.
Māsas, kuras visu savu dzīvi veltī dvēselēm šķīstītavā, dzīvo arī Francijā. Šīs kongregācijas dibinātāja ir svētīgā māte Marija no Apredzības. Savukārt svētīgā tēva Honorāta Kožmiņska izveidotās kongregācijas māsas darbojas Polijā, kur atrodas tās galvenais centrs, Vācijā (Minhenē), Lietuvā (Viļņā) un Latvijā - Rīgā, Daugavpilī un Krāslavā.

AICINĀJUMS (HARIZMA)

Māsu palīdzētāju dvēselēm šķīstītavā kongregācija pieder lielajai franciskāņu saimei, kura dzīvo pēc sv. Franciska no Asīzes ordeņa regulas. Māsu garīgās dzīves centrā ir nabadzīgais, pazemīgais un krustā sistais Pestītājs.
Kongregācijas harizma ir palīdzība mirušajiem, kuri nonākuši šķīstītavā; to apliecina arī devīze: visu mirušajiem!

DARBĪBA

Apustulāts - palīdzība dvēselēm šķīstītavā. ("Lai palīdzam cietējiem, dzīviem un mirušiem!")
Balstoties uz dogmu par svēto sadraudzību, māsas vienotībā ar Kristus Upuri upurē Debesu Tēvam visu savu dzīvi, bet īpaši to gandarījumu, ko viņas iegūst ar saviem labajiem darbiem, par mirušajiem, kas tādējādi tiek šķīstīti, lai viņi pēc iespējas ātrāk ieietu Tēva mājās. Šādi domājot par dvēselēm šķīstītavā, māsas sv. Franciska garā kalpo tiem, kuriem ir visvairāk nepieciešama palīdzība virs zemes: strādā pansionātos, skolās, slimnīcās, bērnudārzos un draudzēs. Apslēptā ordeņa dzīve, kuru māsas dzīvo pēc Jēzus un Marijas dzīves Nācaretē parauga, rada plašas iespējas darboties pasaulīgajā vidē. Latvijā kongregācijas māsas strādā pārsvarā draudzēs un skolās.
Māsas palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā vada arī Apustulisko pasākumu - palīdzību šķīstītavai.
Šajā pasākumā var iesaistīties ikviens praktizējošs katolis. Apustuliskā pasākuma locekļi dalās divās grupās: pieaugušo un jauniešu grupā.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Kongregācijā formācija notiek sekojoši: postulāts, kas ilgst no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem, kura laikā notiek ticības padziļināšana un kristīgā dzīvesveida nostiprināšana, noviciāts - 2 gadi, kas ir sagatavošanās laiks pirmajiem svētsolījumiem, junoriāts, kas ilgst 5 gadus līdz mūžīgajiem svētsolījumiem.
Lai labāk izkoptu aicinājumu, pirms postulāta ir iespējama arī aspirantūra. Kongregācijā pieņem jaunietes vecumā no 16 līdz 35 gadiem.