Kas ir Baznīcas tiesa
Baznīcas tiesa ir Katoļu Baznīcas izveidota iekšēja institūcija, kas nodarbojas ar to lietu izskatīšanu un izmeklēšanu, kas ir Baznīcas kompetencē. Citu valstu, kur Baznīcas tiesa jau darbojas, pieredze rāda, ka lielākā daļa lietu, ko izskata šīs tiesas, saistās ar laulības neesamību. Latvijas Republikas teritorijā darbojas divas tiesas – Rīgas Metropolijas, un Starpdiecēžu tiesa, kuras jurisdikcijā ir pakļautas trīs to izveidojušās diecēzes – Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes- Aglonas.

Baznīcas tiesas pieņemtā nolēmuma spēks
Baznīcas tiesas Latvijas Republikā pieņemtie nolēmumi attiecībā uz laulības spēkā esamību vai neesamību, tāpat kā vairākumā valstu, kur konstitucionāli valsts un Baznīca ir atdalīta viena no otras, ir svarīgi tikai pašām iesaistītajām pusēm un, protams, Baznīcai.

Kas ir laulība Katoļu Baznīcā
Laulības solījums, ar kuru vīrietis un sieviete izveido savā starpā savienību uz visu dzīvi un kura dabiski ir virzīta uz laulāto labumu, bērnu radīšanu un audzināšanu. Jēzus Kristus laulību starp diviem kristiešiem ir paaugstinājis sakramenta godā. Laulības pamatiezīmes ir tās nešķiramība un vienotība laulāto starpā. Ne velti Sv. Rakstos ir teikts: “Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mt 19,6; Mk 10,9)
Ja gadījumā rodas šaubas par to, atzīt vai neatzīt attiecīgo laulību par neesošu, tad lemj par labu tās atzīšanai par derīgu – šis princips pastāv, lai nepieļautu vieglprātīgu un formālu pieeju lietu izskatīšanai un lai īstenotu dzīvē Kristus mācību par laulības nešķiramību.

Ko nozīmē laulības atzīšana par neesošu
Laulības atzīšana par neesošu nozīmē, ka, pēc iespējas vispusīgi un objektīvi noskaidrojot visus apstākļus, tiesnešiem ir radusies morāla skaidrība, ka viena vai vairāku Kanonisko tiesību kodeksā minēto iemeslu dēļ attiecīgā laulība neatbilst tai laulības definīcijai, kādu pauž Katoļu Baznīca. Atzīstot laulību par neesošu, tiek uzskatīts, ka šī laulība nav tikusi noslēgta vai, pareizāk sakot, nav noslēgta ievērojot un izpildot visu, kas to padara par patiesu divu cilvēku – vīrieša un sievietes kopību.
Ja jums ir pamatoti iemesli domāt, ka jūsu laulība ir spēkā neesoša un ka samierināšanās vai jaunas, spēkā esošas laulības noslēgšana ar to pašu laulāto nav iespējama, konsultējoties ar savas draudzes prāvestu vai arī griezieties pēc padoma Baznīcas tiesā, lai uzzinātu, vai pastāv tiesiski pamati ierosināt lietu par laulības neesamību.

Vai laulības atzīšana par neesošu Baznīcas tiesā ir identiska ar laulības šķiršanu valsts tiesā
Nē, tā nav identiska, jo Katoļu Baznīca neatzīst laulības šķiršanu tādā formā, kādā tā ir paredzēta vairumā valstu, tai skaitā Latvijas, civiltiesībās. Tikai laulāto nesaskaņas vai vienkārša nespēja dzīvot kopā nevar būt par iemeslu laulības atzīšanai par neesošu: ir jābūt nopietniem cēloņiem, kas ir pastāvējuši jau laulības noslēgšanas brīdī.

Kāds ir laulības atzīšanas par neesošu process Katoļu Baznīcā
Laulības atzīšanas par neesošu process ir gan verbāls (tiesas sēžu laikā tiek uzklausītas puses, liecinieki, eksperti, notiek pārrunas ar pusēm), gan rakstiski (puses var izteikt savus iebildumus, iesniegt prasības, pretprasības un lūgumus).
Procesu var nosacīti sadalīt vairākos posmos: prasības pieteikuma iesniegšana; strīda pamatu noteikšana; pierādījumu savākšana; iepazīšanās ar lietas materiāliem; tiesas debates; sprieduma pieņemšana un pasludināšana.
Lietas izskatīšanas tiesā ilgums ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, piemēram, pašu iesaistīto pušu gatavības sadarboties, nopratināmo liecinieku daudzuma, strīda pamatu u.tml.

Vai lietas izskatīšanā piedalās arī otrs laulātais/ā
Jā, lietas izskatīšanā tiesa aicina piedalīties arī otru laulāto un pieliek pūles, lai noskaidrotu viņa viedokli un nopratinātu lieciniekus, kurus viņš / viņa eventuāli varētu uzaicināt.

Vai pietiek tikai ar vienu nolēmumu, lai laulību atzītu par nebijušu
Nē, lai laulību atzītu par neesošu, ir nepieciešami divu atšķirīgu instanču vienādi spriedumi, proti, gan vienas, gan otras instances tiesai ir jānolemj, ka attiecīgā laulība ir atzīstama par neesošu.

Kādas ir Baznīcas tiesas pieņemtā nolēmuma laulības neesamības lietā sekas
Ja laulība ir atzīta par neesošu un nepastāv citi šķēršļi, tad persona var noslēgt jaunu laulību Katoļu Baznīcā.

Par neesošu atzītajā laulībā dzimušo bērnu statuss Baznīcā
Šie bērni tiek uzskatīti par leģitīmiem, t.i., tādiem, kas dzimuši likumīgā laulībā.

Kas var ierosināt laulības neesamības prasību, un uz kuru no pusēm gulstas pierādījumu smagums
Laulības neesamības prasību, iesniedzot prasības pieteikumu, var ierosināt viens no laulātajiem – vīrs vai sieva. Pierādījumi laulības atzīšanai par neesošu ir jāiesniedz tai pusei, kas ir iesniegusi prasības pieteikumu, t.i., prasītājam.

Laulības atzīšanas par neesošu lietu piekritība jeb kurā no divām Latvijas Republikas esošajām Baznīcas tiesām iesniegt prasību
Saskaņā ar Kanonisko tiesību kodeksa 1673. pantu prasītājs var iesniegt prasību par laulības neesamību tiesā, kuras jurisdikcijai pakļauta diecēzēs teritorijai:

• kurā noslēgta laulība;
• kur atrodas atbildētāja pastāvīgā vai pagaidu dzīves vietā;
• kur atrodas prasītāja prasītāja pastāvīgā dzīves vieta – nosacījums, ja abas puses dzīvo vienai Bīskapu konferencei pakļautā teritorijā (visa Latvijas Republika atrodas vienas Bīskapu konferences pakļautībā) un atbildētāja pastāvīgās dzīves vietas teritorijas vikārs tiesiskajos jautājumos tam piekrīt pēc tam, kad ir uzklausījis atbildētāja viedokli (tas obligāti nav jāņem vērā);
• kurā faktiski jāsavāc visvairāk pierādījumu – nosacījums, ja pret to neiebilst atbildētāja pastāvīgās dzīves vietas teritorijas vikārs tiesiskajos jautājumos, kuram pirms tam ir jāuzklausa atbildētājs, vai viņam(-ai) ir kas iebilstams pret to.

Cik maksā vienas lietas izskatīšana
Vienas lietas izskatīšana pirmajā instancē maksā aptuveni Ls100, šo summu sastāda administratīvie izdevumi, kā, piemēram, telpu īre, maksa par elektrību, telefonu, apkuri, atlīdzība dažiem tiesas locekļiem, kā arī kancelejas izdevumi un pasta pakalpojumi. Ir iespējams maksāt šo summu pa daļām, kā arī, ja prasītājam ir ļoti smagi ekonomiskie apstākļi, tad, iesniedzot izziņu no savas pastāvīgās dzīves vietas pašvaldības vai attiecīgā sociālā dienesta, var lūgt samazināt vai atbrīvot no tiesas maksas.
Lietas izskatīšana otrajā instancē maksā aptuveni Ls 50.