Adrese: SO “Kalna Svētību kopiena”
Brukna, Dāviņu pag., Bauskas rajons, LV-3936
Tālr.: +371 26411090 (pr. Mediņš)

Devīze: "Tu esi Dieva dāvana sev un citiem"

DIBINĀŠANA

Kalna svētību kopienu 2000. gadā nodibināja kristiešu grupa Ziemeļkurzemes dekāna, Talsu Romas katoļu baznīcas prāvesta Andreja Mediņa vadībā. Kopiena jau divus gadu strādā ar jauniešiem, kuri nonākuši dažādu veidu atkarībās.

AICINĀJUMS (HARIZMA)

Kopienas mērķis jeb harizma ir veicināt atkarībā (no alkohola, narkotikām u.c.) nonākušo jauniešu sociālo rehabilitāciju, sniedzot psiholoğisku atbalstu un palīdzot atgūt dzīvesprieku un rast dzīvei piepildījumu.
Kopienā dzīvojošie cenšas stiprināt savu ticību un palīdzēt arī citiem atgūt ticību Dievam un savam tuvākajam. Kopienas biedri, dalībnieki un kopienas draugi atbalsta viens otru garīgās izaugsmes ceļā.

SASTĀVS

Par kopienas biedru var kļūt ikviens, kas sasniedzis 18 gadu vecumu un kas izsaka vēlēšanos dzīvot kopienā un ievērot tās noteikumus.

IESTĀŠANĀS

Tā kā šī kopiena ir reğistrēta kā sabiedriska organizācija, tad kopienas biedri tiek uzņemti biedru kopsapulcē. Ja kopienas dalībnieki tam piekrīt, tad pēc pārrunām ar priesteri kandidātam tiek dots viens mēnesis laika pārdomām, pēc tam ar viņu notiek atkārtotas pārrunas un uzņemšana kopienā.

DARBĪBA

Kopiena rīko rekolekcijas, svētceļojumus, nometnes bērniem, labdarības pasākumus, koncertus, Bībeles stundas.

STATUSS

Šī kopiena ir veidota atkarībās nonākušo personu rehabilitācijai, taču tā ir arī kopiena tiem kristiešiem, kuriem ir aicinājums dzīvot kopienā, ar savu dzīves veidu liecinot par Dieva mīlestību.

Kontaktpersona Latvijā:
Madara Šinke
Mob. tālr.: +371 29730786
E-pasts: madarasinke@inbox.lv

Starptautiskais sekretariāts:
Coordination Internationale
Communaute du Chemin Neuf
Abbaye Notre Dame des Dombes
01330 Le Plantay
FRANCE
Tālr.: (33) 4 74 98 30 45
Fakss: (33) 4 74 98 30 46
E-pasts: ccn.secgal@libertysurf.fr 

Jauniešu misija, valodu skolas:
E-pasts: jeunes@chemin-neuf.org
www.chemin-neuf.org

La Communautè du Chemin Neuf

Kopiena Chemin Neuf ir radusies 1973. gadā Lionā, Francijā, un ir katoļu kopiena ar ekumenisku ievirzi. Mūsdienās kopiena ir starptautiska, tā apvieno vairāk nekā 1000 locekļus 20 valstīs Eiropā, Āfrikā, Amerikā un Indijas okeāna valstīs. Pāri, ğimenes, jaunieši, kā arī brāļi un māsas konsekrētā celibātā ir izvēlējušies aicinājumu dzīvot kopienā un sekot Kristum nabadzībā un pazemībā, lai kalpotu Baznīcai un cilvēkiem pasaulē, sludinot Evaņğēliju.

DIBINĀŠANA

1971. gadā Lionā harizmātiskās atjaunotnes kustības ietekmē izveidojās kāda lūgšanu grupa, kuras locekļi piedzīvoja īpašu Svētā Gara ietekmi un personisku atjaunošanos ticībā un lūgšanā. 1973. gadā septiņi cilvēki, vēlēdamies arvien pilnīgāk kalpot Baznīcai un Evaņğēlijam un kā mācekļi sekot Jēzum Kristum, uzsāka dzīvot kopā; viņi par savu dzīvesvietu izvēlējās Montee du Chemin Neuf 49 Lionas senajā daļā (chemin neuf nozīmē jaunais ceļš). Kopiena Chemin Neuf ir atzīta saskaņā ar Baznīcas kanonisko tiesību normām.
Kopienas dibināšanas teksts: "Tā Kunga Gars ir pār mani, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu." (Lk 4,18-19)

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Kopiena Chemin Neuf ir apustuliska kopiena, kas balstās uz tādu garīgo skolotāju kā sv. Ignācijs no Lojolas un sv. Terēze no Avilas mācību, kā arī uz harizmātiskās atjaunotnes pieredzi, kas aizsākās Baznīcā apmēram pirms 30 gadiem.
Lielākais šķērslis evaņğelizācijai ir kristiešu sašķeltība, tāpēc kopienas Chemin Neuf locekļi ir aicināti darboties, lai veicinātu vienotību (resp., lai veicinātu atsevišķu cilvēku, laulāto pāru, visas Baznīcas vienotību). Jau no savas pastāvēšanas pirmsākumiem nozīmīga kopienas dzīves sastāvdaļa ir dažādu kristīgo konfesiju brāļu un māsu tikšanās, uzticīgi sekojot Jēzus aicinājumam: "Lai viņi būtu vienoti" (Jņ 17,21). Kopienā ir iesaistījušies brāļi un māsas no katoļu, pareizticīgo, reformātu, anglikāņu, luterāņu un evaņğēliskajām Baznīcām, izvēloties kopēju dzīvi, lūgšanu un evaņğelizāciju, tajā pašā laikā saglabājot savu konfesionālo identitāti un paklausību savas Baznīcas ganiem.

DARBĪBA

Lielākā daļa kopienas brāļu un māsu ir iesaistīti profesionālā darbā ārpus kopienas, savukārt citi pastāvīgi nodarbināti misijās un kalpošanā Baznīcā. Kopiena dzīvo no savu locekļu darba augļiem un, pildot Dieva ieceres misijas darbā, paļaujas uz Kungu, Viņa gādību, ziedojumiem, lai nodrošinātu ikdienas dzīvei nepieciešamo. Kopienas locekļi praktizē savstarpēju dalīšanos.
Pastāv divi kopienas dzīves modeļi: kvartāla brālība (kopienas brāļi un māsas dzīvo vienā kvartālā dažādās mājās) un dzīves brālība (brāļi un māsas dzīvo vienā mājā). Saskaņā ar personīgo aicinājumu ir iespējams šos dzīves modeļus mainīt. Brālīgās dzīves pamats ir lūgšana, tikšanās rīta un vakara svētbrīžos (vesperes, laudes), Euharistijā. Kopienas dzīves stabilitāte balstās uz katra personiskajām attiecībām ar Jēzu Kristu, kas ir kopienas dzīves aicinājuma stūrakmens.
1992. gadā ir radusies "Kopienas Chemin Neuf Sadraudzība" (La Communion du Chemin Neuf), apvienojot apmēram 8000 dažādu konfesiju kristiešus visā pasaulē, kuri vēlas piedalīties misijās vairāk nekā 40 valstīs Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Amerikā, Austrālijā, lai kopā lūgtos, strādātu, mācītos un evaņğelizētu.
2000. gadā pēc Vispasaules jauniešu dienām Romā radusies arī Starptautiskā ekumeniskā brālība "Net For God", ko var tēlaini dēvēt par lūgšanu, mācību un evaņğelizācijas "tīklu". Šī brālība apvieno kopienas Chemin Neuf un tās Sadraudzības locekļus, kā arī visu tās "apustulātu" - jauniešus un pieaugušos, kas vēlas iesaistīties sekošanā Kristum un darboties, lai veicinātu vienotību, izlīgumu un mieru gan starp pašiem kristiešiem, gan starp dažādām pasaules valstīm. Mūsdienās pastāv vairāk nekā 260 "Net for God" dalībnieku tikšanās vietu, apvienojot šajā brālībā apmēram 7000 cilvēkus visā pasaulē.

FORMĀCIJA

Formācijas uzdevums ir panākt to, lai kopienas locekļi vairāk iesaistītos kalpošanā Baznīcai un sabiedrībai, tāpēc tai ir četri galvenie virzieni: garīgā dzīve un dzīve kopienā, Bībele un teoloğija, Baznīcas dzīve un kristiešu vienotība, kā arī atvērtība pasaulei. Tiek piedāvātas rekolekcijas, apmācība nedēļas laikā vai tās nogalē. Tiek izdoti arī kristīgie žurnāli, evaņğelizācijas videokasetes, mūzikas ieraksti.

KALPOŠANA VIETĒJAI BAZNĪCAI

Tā izpaužas kā atbildības uzņemšanās par pastorālo darbu draudzēs, ğimenēs, katehēze, slimnieku un nabago aprūpe, lūgšanu grupu organizēšana u.c.
Izšķir vairākus darbības virzienus:
Jauniešiem no 18 līdz 30 gadiem: Starptautiskā ekumeniskā brālība "Net for God"1. Tās galvenie darbības virzieni ir šādi:
 evaņğelizācija - lūgšanu grupas, nodarbības nedēļas nogalēs, rekolekcijas, "Festivāli Dievam", evaņğelizācijas vakari, dažādi labdarības pasākumi.
 Formācija - nedēļas nogales vai viena gada mācību programmas, Bībeles un teoloğijas semināri, diskusijas par aktuāliem jautājumiem.
 Rekolekcijas - t.s. Jērikas rekolekcijas, sv. Ignācija no Lojolas "Garīgie vingrinājumi", garīgā vadība, palīdzība dzīves aicinājuma izvēlē, kopienas dzīves pieredze.
 Valodu skolas - franču val. (Parīzes apkaimē), vācu val. (Berlīnē), angļu val. (Langportā, Anglijā).
 Koris, kas apvieno dalībniekus no dažādām valstīm.
 Evaņğelizācijas skola ar mākslas novirzienu.
 Studentu mājas (kopmītnes) Parīzē, Marseļā, Tulūzā, Lionā, Grenoblē, Lillē, Abidšanā, Berlīnē.
Jauniešiem no 14-18 gadiem: nodarbības nedēļas nogalēs, sesijas, svētceļojumi, labdarības pasākumi, balstīti uz lūgšanu, dalīšanos, kalpošanu.
"Kāna" laulātajiem pāriem un ğimenēm: tiek organizētas Kānas sesijas un nedēļas nogales, lai to dalībnieki pārdomātu laulības nozīmi, pavadītu laiku kopā viens ar otru un kopā ar savu Radītāju, savstarpējā piedošanā un priekā izdzīvotu Dieva Vārdu, ļautu Radītājam pārvērst "dienišķo ūdeni kāzu vīnā". Kānā ğimene var piedalīties kopā ar bērniem, kuriem tiek piedāvātas nodarbības atbilstoši vecumam. Kā turpinājums Kānas sesijām darbojas arī Kānas kustība.

LATVIJĀ

Misija jauniešiem no 18 līdz 30 gadiem.
Kānas kustība.

Atbildīgie Latvijā:
Dace un Raimonds Vilciņi
Raimonds: mob. 26527496,
Dace: mob. 26378979
E-pasts: servodomini@inbox.lv
www.kopienaemmanuel.lv

Sekretariāts un informācija:
kopienaemmanuel@gmail.com
Kristiāna: mpb. 26749188

DIBINĀŠANA

Kopiena Emmanuel ir radusies Francijā 1976. gadā.
Kopienas dibinātājs ir Pjērs Gorsārs (Pierre Gaursat), pēc profesijas kinokritiķis. Kopienas idejas pamatā bija viņa vēlēšanās dzīvot, apzinoties Dieva klātbūtni un vienojoties ar Viņu lūgšanā. Vēl viens cilvēks, kurš juta līdzīgas ilgas, bija Martina Lafita-Katā (Martine Lafitte-Catta). Ik dienas viņi abi tikās, lai kopīgi lūgtos, un viņus tuvināja vēlēšanās uzturēt pastāvīgu dialogu ar Dievu. Drīz vien kļuva skaidrs, ka tas ir Dieva aicinājums dāvāt Baznīcai ko jaunu.
Kad radās kopiena, Pjērs Gorsārs bija apmēram 60 gadus vecs, bet Martina Katā, ar kuru kopā Pjērs to dibināja, bija apmēram 25 gadus veca. Kopiena Emmanuel izauga no 1972. gadā izveidojušās lūgšanu grupas.
Šobrīd šī kopiena darbojas vairāk nekā 40 valstīs visos kontinentos un tajā ir apmēram 7000 locekļu.
Kopiena ir pārstāvēta arī Āzijā (Taivānā, Singapūrā, Indonēzijā), kur tā strauji aug un attīstās.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Visus kopienas locekļus vieno kopīga pieredze: Emmanuel - Dievs ar mums.
Kopienas galvenie darbības virzieni ir Euharistijas godināšana, adorācija, līdzjūtība, evaņğelizācija.
"Pārstāvēt Dieva tautu - tas ir kopīgs aicinājums gan priesteriem, gan māsām un brāļiem, gan lajiem, jo mēs visi esam kristīti, tādēļ visi arī esam aicināti dzīvot atbilstoši saņemtajai kristības žēlastībai. Šis aicinājums nozīmē uzņemties Baznīcā kādu konkrētu kalpojumu, respektīvi, katram saskaņā ar savu stāvokli kļūt par Kristus liecinieku. Mēs katrs esam saņēmuši aicinājumu uz svētumu."

SASTĀVS

Kopienas Emmanuel locekļus vieno vēlēšanās sekot Dieva aicinājumam. Kopienā ir laji un priesteri, konsekrētie brāļi un māsas, laulātie un neprecēti cilvēki - visi kopā dzīvo vienā garīgā ğimenē, visi ievēro vienādus statūtus un visus vieno lūgšana.
Kopienā Emmanuel ir daudz ğimeņu un neprecētu cilvēku, 150 konsekrētas māsas, daži konsekrēti brāļi, 150 priesteri, daudzi semināristi. Kopienā ir arī trīs bīskapi.
Kopienas locekļi nedzīvo klosterī vai kopīgā mājā, bet gan katrs savā dzīves vietā, katrs pats organizē un nodrošina savu dzīvi.
Šodien vairāk nekā 8000 cilvēku, kas nākuši no dažādiem sociālajiem slāņiem, dažādas tautības un dažāda vecuma, visos kontinentos seko šim aicinājumam - atklāt Dieva žēlsirdīgo mīlestību savā dzīvē un darīt to zināmu pasaulei.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Lai iestātos kopienā, sākumā ar to nedaudz jāiepazīstas, ko vislabāk var izdarīt, apmeklējot nedēļas nogales, kas tiek organizētas reizi mēnesī. Pēc pārrunām ar kopienas vadītājiem var uzsākt postulātu, kas ilgst 3-6 mēnešus. Postulāts ir laiks, kad kopienu var iepazīt vēl labāk, jo tad ir iespēja ielūkoties tās iekšienē un piedzīvot to, ko piedzīvo pārējie kopienas locekļi. Ja apstiprinās, ka tieši šī kopiena ir ceļš, pa kuru kandidāts vēlas iet tālāk, tas var uzsākt noviciātu, kas ilgst vismaz divus gadus. Pilnīga iekļaušanās kopienā ir pēdējais solis. Kopienas locekļi sevi pilnībā "atdod" kopienai, sirdī šo soli sperot uz mūžu, kaut arī formāli šis solījums tiek atjaunots katru gadu.

DARBĪBA

Iekšējā dzīve:
 "Mājas kopiena" ir 5-8 cilvēku liela kopienas locekļu grupa, kuri satiekas reizi nedēļā, lai kopīgu slavētu, dalītos pieredzē par Dievu, viens otram palīdzētu piedzīvot Dieva klātbūtni, stiprinātu ticību un nostiprinātu savstarpējās attiecības.
 Kopienas nedēļas nogales tiek organizētas katru mēnesi; tajās tiekas visu reğiona vai valsts mājas kopienu locekļi.
 Kopienas Emmanuel darbības pamatā tiek likta adorācija, līdzjūtība (žēlsirdība) un evaņğelizācija.

Darbības ārējās izpausmes (evaņğelizācija):
 Kopienas locekļi liecina ar savu dzīvesveidu, savu darbu, studijām savā dzīves vietā. Tas nozīmē savu ticību izpaust darbībā un ietekmēt apkārtējos ar savu dzīves piemēru.
 Tiek veidotas atvērtas lūgšanu grupas ("Vakara slavēšana").
 Tiek organizēti dažādi pasākumi un svētceļojumi (piemēram, Lieldienas Altotingā, vasaras forumi, braucieni uz Paray-le-Monial, utt.).
 Dažādās valodās tiek izdots laikraksts "50 jautājumi par dzīvi un mīlestību".
 Darbojas starptautiskās evaņğelizācijas akadēmijas.
 Tiek rīkotas misijas pilsētās, draudzēs.
 Evaņğelizācija notiek ar mūzikas starpniecību. Mūzikai kopienā ir ierādīta īpaša vieta: sacerētas īpašas, kopienai raksturīgas dziesmas, gatavoti liturğiskie dziedājumi dievkalpojumiem, izdoti CD gan ar meditatīvu, gan slavēšanas, gan arī mūsdienīgu (rock/pop) muzikālo materiālu.
Kopienā Emmanuel ir apvienojušies katoļi, kas dzīvo gan kontemplatīvu, gan aktīvu dzīvi, daloties ar citiem savā pieredzē par Dievu.
Kopiena Latvijā ir izveidojusies 1999. gadā. Pašlaik tajā ir 11 brāļi un māsas.
Kopienas nosaukums jau izsaka tās būtību: Emmanuel - Dievs ar mums. Katrs kopienas loceklis vēlas darboties pasaulē un liecināt tur, kur dzīvo un strādā: savā skolā, augstskolā, darbavietā. Katrs ir aicināts sniegt liecību par žēlsirdīgā Dieva klātbūtni un just līdzi nabagiem. Kopienas locekļi savas ikdienas dzīves centrā liek Jēzu un cenšas "būt pasaulē, bet nebūt no pasaules". Kopienas locekļi tiek aicināti katru dienu atrast laiku klusai lūgšanai, ja iespējams, Vissvētākā Sakramenta priekšā, kā arī ik dienas piedalīties Svētajā Misē. No tā izaug līdzjūtība pret visiem, kuri cieš, un šī līdzjūtība nav nedz emocionāla, nedz sentimentāla, bet gan izpaužas kā dziļas ilgas pievērsties tiem, kuri Dievu nepazīst. Šīs ilgas rada vēlēšanos evaņğelizēt. Tur, kur ir Dievs, ir klātesoša arī Marija, kas tiek dēvēta par Emmanuel Māti, tāpēc arī viņas godināšana ieņem svarīgu vietu kopienas dzīvē.
Kopiena Emmanuel aicina visus interesentus apmeklēt misijas pasākumus, piedalīties diskusijās, noklausīties konferences par dažādām aktuālām tēmām vai vienkārši satikties kafejnīcā, lai klausītos mūziku un kontaktētos ar cilvēkiem, kuriem ir bagātāka ticības pieredze, lai saņemtu atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem.
Ik dienas cilvēki tiek gaidīti baznīcā uz dievkalpojumiem, lūgšanām un grēksūdzi, savukārt misijas beigās visi aicināti piedalīties žēlsirdības vakarā.

KANONISKAIS STATUSS

1982. gada 8. decembrī kardināls Lustižē, Parīzes arhibīskaps, saskaņā ar kanonisko tiesību normām apstiprināja kopienu kā privāto ticīgo asociāciju. Vēlāk tā tika atzīta arī citās diecēzēs. Kopiena ir viena no t.s. jaunajām kopienām katoļu Baznīcā.
1992. gadā kopienas statūtus atzina Pāvesta laju padome.

Kopienas vadītāji:
Pauls un Elita Prinči
Adrese: Lielais prospekts 18-33, Ventspils, LV-3600
Tālr.: +371 63633433
Slavēšanas vadītāji:
Raimonds Kraučs
Adrese: Dundagas 7, Ventspils, LV-3601
Tālr.: +371 63661037

DIBINĀŠANA

Kopienas "Klints" nosaukums ņemts no Evaņğēlijā pieminētās līdzības par "namu, kurš celts uz klints" (sal. Mt 7,24-27). Nosaukumu devuši kopienas "Effata" locekļi, kas kopienas rašanās sākumā ciemojās Ventspilī.
Kopienas "Klints" rašanās ir cieši saistīta ar triju Ventspils katoļu draudzes locekļu mēğinājumu vairākus gadus lūgt par garīgo atjaunotni savā draudzē. 2000. gada vasarā viena no viņiem, katehēte E. Prince, staigājot gar jūru, lūgšanā jautāja Dievam, būt vai nebūt lūgšanu grupai, kas ar priecīgu slavēšanu varētu atdzīvināt un aizraut pārējos draudzes locekļus. Atrodot īpatnēju akmeni ar caurumu vidū un saprotot, ka tas nozīmē "jā", viņa sāka aktīvi rīkoties. Jau pēc pāris mēnešiem, 15. oktobrī trīs pāri Paula un Elitas Prinču vadībā draudzes namā sāka mācīties slavēt. Divu gadu laikā grupas sastāvs pieauga līdz 12-15 cilvēkiem, no kuriem vairākums ir čigānu tautības.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Īpašā harizma: caur slavēšanu nonākt līdz kontemplācijai.
Vispārējais aicinājums: evaņğelizācija Vatikāna II koncila garā; papildināt draudzes lūgšanu dzīvi ar harizmātisku lūgšanu; atklāt un izcelt Svētā Gara darbību mūsdienās; iemācīties pašiem un mācīt arī citus dzīvot pēc Dieva Vārda - Svētajiem Rakstiem.
Specifiskais aicinājums: popularizēt un attīstīt harizmātisko darbības veidu, izdzīvojot pilnīgu uzticēšanos Svētā Gara iedvesmai; ekumeniskās sadraudzības veidošana; evaņğelizācijas darbs čigānu vidū; tālākā perspektīvā - iekšējās dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošana.

DARBĪBA

Darbība Ventspils draudzē:
 katra mēneša pirmajā pirmdienā (plkst. 18.00) Ventspils Romas katoļu baznīcā tiek svinēta Sv. Mise ar slavēšanu;
 katru svētdienu (plkst. 12.00 pēc Sv. Mises Meža ielā 23) notiek kopīgas Bībeles studijas;
 katru ceturtdienu (plkst. 19.00 Meža ielā 23) notiek harizmātiska lūgšana ar slavēšanu, aizlūgšanām un dalīšanos.
Misijas darbs:
 slavēšanas kalpošana citās draudzēs;
 ekumeniskie sadraudzības pasākumi kopā ar citu konfesiju kristiešiem;
 specifiska misija - čigānu evaņğelizācija.

STATUSS
Kopiena darbojas Ventspils Romas katoļu draudzē.

Adrese: Rīgas Sv. Alberta baznīca, Liepājas iela 38, Rīga, LV-1002
Kontaktpersona Latvijā: Sergejs Saprikins
Tālr.: 67400582; 29212806
E-pasts: saprikins@btb.com
www.camminoneocatecumenale.it

DIBINĀŠANA

Neokatehumenālā ceļa aizsākumi meklējami 20. gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad jaunais, daudzsološais spāņu mākslinieks Frančesko Arguello, saukts vienkārši par Kiko, iesāka meklēt atgriešanās ceļu pie Dieva. Viņš savā sirdī apbrīnojami ietekmīgi saklausīja Kristus vārdus: "Ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem (..) un nāc, seko man!" (Mt 19, 21). Lielu iespaidu uz viņu atstāja arī Šarla de Fuko dzīves piemērs, kurš atstāja visu un devās tuksnesī. Šo un vēl citu pamudinājumu dēļ Kiko pameta labi situēto dzīvi vecāku namā vienā no bagātākajiem Madrides rajoniem un pārcēlās uz dzīvi visnabadzīgākajā priekšpilsētā Palomera Alta, sev līdzi paņemot tikai Svētos Rakstus un ğitāru.
Šī Madrides daļa bija ubagu, zagļu, ielasmeitu, čigānu un dažādu dzīves neveiksminieku apmešanās vieta, un cilvēks, kurš nezaga, bet gan meklēja darbu un turklāt katru dienu lūdzās, ļoti pārsteidza apkārtējos. Viņi pamazām sāka tuvināties Kiko un ar laiku sāka kopā ar viņu lūgties un lasīt Svētos Rakstus. Par lielu pārsteigumu pašam Kiko viņa kaimiņu dzīve sāka pamazām mainīties: arī viņi sāka meklēt darbu, čigānu ğimeņu tēvi sūtīja savus bērnus skolā un vairs nelika viņiem ubagot, samazinājās pārmērīga alkohola lietošana. Tas notika nevis tāpēc, ka kāds viņus būtu "audzinājis", bet gan pateicoties kopīgai Bībeles lasīšanai un kopīgām lūgšanām. Pieteicās arī kāds priesteris, kurš kopā ar šiem cilvēkiem sāka svinēt Euharistiju. Šeit, Palomera Alta, ar Kiko un ap viņu spontāni radušos kopienu iepazinās Karmena Hernandesa, teoloğe. Viņa bija ļoti pārsteigta par spēcīgo Svētā Gara darbību un tās augļiem.
Kopienas darbība ieguva Madrides arhibīskapa atbalstu, un tās pieredzi cilvēku atgriešanās un garīgās atjaunotnes veicināšanā sāka izmantot vispirms apkārtējās draudzes, tad arī citas draudzes Spānijā un Itālijā. Vēlāk Svēto Ritu kongregācijas locekļi, iepazinušies ar šī atgriešanās ceļa pieredzi, atklāja, ka šeit dzīvē tika īstenots dokuments, kurš bija vēl tikai tapšanas stadijā kongregācijas kancelejā. "Ordo initiationis christianum adultorum" (Pieaugušo kristīgās iniciacijas rits), publicēts 1972. gadā, lielā mērā ir attiecināms arī uz tiem cilvēkiem, kas jau ir kristīti, taču nav saņēmuši pietiekošu katehizāciju. Dokumentā Praeclarum exemplar minētā kongregācija izteica pateicību kopienai tieši par darbu to Baznīcas locekļu vidū, kas gan ir kristīti, bet joprojam nav atklājuši Svētā Gara dāvanas. Kongregācija deva šim garīgās atjaunotnes ceļam arī nosaukumu Neokatehumenāts - pēckristības katehumenāts, kura mērķis ir dot cilvēkiem iespēju sasniegt savas atgriešanās un ticības briedumu. 2002. gadā apustuļu Pētera un Pāvila dienā Jānis Pāvils II oficiāli apstiprināja Neokatehumenālā ceļa statūtus.
Šobrīd neokatehumenālās kopienas darbojas visos kontinentos. Apmēram 15 500 kopienās visā pasaulē ir apvienojušies vairāk nekā 1 miljons locekļu.

AICINĀJUMS

Neokatehumenālajam ceļam ir īpašs uzdevums Baznīcā. Tā statūti sākas ar citātu no pāvesta Jāņa Pāvila II vēstules "Ogniqualvolta", kas saprotami un īsi raksturo tā būtību un aicinājumu: "Neokatehumenālo ceļu es atzīstu par katoliskās formācijas itinerariju, kas ir tik ļoti svarīgs un nepieciešams sabiedrībai tieši mūsdienās." Šajā vēstulē pāvests dēvē to par jaunās evaņğelizācijas parādību. Neokatehumenālā ceļa uzdevums ir kalpot bīskapiem, ievadot Baznīcas locekļus kristīgās dzīves noslēpumā, un, darbojoties saskaņā ar Vatikāna II koncila un Baznīcas mağistērija norādījumiem, veikt pastāvīgu audzināšanu ticībā.

SASTĀVS

Neokatehumenālais ceļš kā kristīgās dzīves atjaunošanas un padziļināšanas veids ir domāts visiem ticīgajiem. Tas var būt domāts gan tiem, kas ir attālinājušies no Baznīcas, gan tiem, kas nav saņēmuši pietiekamu evaņğelizāciju, gan tiem, kas vēlas padziļināt savu ticību un padarīt to auglīgāku, gan tiem, kas ienākuši Baznīcā no tādām kristiešu kopienām, kuras neatrodas pilnīgā vienībā ar katolisko Baznīcu. Piedalīties Neokatehumenālajā ceļā ir aicināti arī garīdznieki un konsekrētās personas, kas vēlas atdzīvināt Kristības sakramentā saņemtās dāvanas, kā arī kalpot atbilstoši šī ceļa mērķiem, taču šīm personām ir jārīkojas saskaņā ar savu aicinājumu un harizmu, vispirms saņemot sava bīskapa vai priekšnieka atļauju.

IESTĀŠANĀS

Neokatehumenāts ir process, kas norit mazas kopienas ietvaros, kurai par paraugu ir izvēlēta Svētā ğimene no Nācaretes un kura dabiski iekļaujas kādā draudzē. Neokatehumenātu kopā ar konkrētās draudzes prāvestu vada t.s. katehistu grupa (to veido vairāki laji un priesteris). Šāda kopiena savu pastāvēšanu iesāk ar sākuma katehēzes noklausīšanos. Katehēzes beigās, kad tiek piedāvāta tālākā Neokatehumenālā ceļa programma, klausītāji izsaka savu vēlēšanos tajā piedalīties. Tādējādi izveidojas kopiena, kurā Svētais Gars aicina konkrētus dažāda vecuma, kultūras un sabiedrisko slāņu pārstāvjus, vīriešus un sievietes, kopīgi iet atgriešanās un ticības ceļu. Gan sākuma katehēze, gan pati Neokatehumenālā ceļa darbība tiek balstīta uz trim kristīgās dzīves pamatelementiem, kuru nozīmi uzsvēris Vatikāna II koncils, proti, uz Dieva Vārdu, Liturğiju un kopienu.

DARBĪBA

Neokatehumenālā ceļa galvenie darbības virzieni ir šādi:
 neokatehumenāts, kura laikā kopienas locekļi aug ticībā un pamazām atklāj savu vietu Baznīcas dzīvē un sabiedrībā;
 patstāvīga ticības padziļināšana, kad pēc kristīgās dzīves noslēpumu iepazīšanas un izvēles izdarīšanas kopienas locekļi aktīvi iesaistās draudzes pastorālajā darbā;
 kristību katehumenāts (tie, kuri vēlas pieņemt kristību un kuriem pēc kanonisko tiesību normām jāveic katehumenāts, var to kvalitatīvi un atbilstoši Baznīcas norādījumiem izdarīt Neokatehumenālā ceļa ietvaros);
 kalpošana katehizējot:
a) pirmām kārtām to veic t.s. katehisti, kurus noteiktā kārtībā izvēlas kopienas locekļi un kuru līdzdalība Neokatehumenālajā ceļā ir garantija viņu pakāpeniskai nobriešanai ticībā un spējai to apliecināt;
b) ceļojošie katehisti, kas atsaucas īpašam aicinājumam doties uz jebkuru pasaules vietu, kur Baznīca uzskata par nepieciešamu uzsākt Neokatehumenālo ceļu;
c) ğimenes misijā (pēc konkrētas diecēzes bīskapa aicinājuma ğimene, kura brīvprātīgi atsaukusies šim aicinājumam, dodas tur, kur notikuši dehristianizācijas procesi un, kļūstot par zīmi apkārtējiem, ar savu piemēru popularizē kristīgo dzīves veidu).
 Neokatehumenālajās kopienās visā pasaulē savas vairāk nekā 30 gadu pastāvēšanas laikā ir radušies daudzi aicinājumi uz garīgo kārtu. Tā iespaidā, kā arī attīstot evaņğelizāciju, ir nodibināti garīgie semināri "Redemptoris Mater". Tie ir diecēzes semināri, un tos veido diecēzes bīskaps saskaņā ar Starptautisko atbildīgo personu grupu par Neokatehumenālo ceļu pasaulē. Šie garīgie semināri ir internacionāli, un tas ļauj pilnīgāk izdzīvot kristietības katoliskumu, kā arī palīdz jaunajiem priesteriem labāk sagatavoties misiju darbam.
KANONISKAIS STATUSS
2002. gada 29. jūnijā, sv. Pētera un Pāvila svētkos, Vatikāns oficiāli apstiprināja Neokatehumenālā ceļa statūtus. Kopiena netika raksturota kā kustība, apvienība, biedrība vai kongregācija, bet, cienot un apliecinot tās dibinātāju nodomu, atzīta par ievadīšanas kristīgajā dzīvē itinerariju jeb par pēckristību katehumenātu, kas kalpo diecēzēm un draudzēm. Neokatehumenālā ceļa darbību reglamentē Baznīcas apstiprināti statūti, kuru pamatā ir Vatikāna II koncila un Baznīcas mağistērija norādījumi. Šo kopienu darbība norit diecēzes bīskapa un Starptautiskās atbildīgo personu grupas par Neokatehumenālo ceļu pasaulē saskaņotā vadībā. Šo grupu veido tā iniciatori Frančesko Arguello un Karmena Hernandesa, kā arī priesteris Mario Pezzi.

(Comunita di Sant’Egidio)
Adrese: Comunita di Sant’Egidio, Piazza S.Egidio, 3a, 00153 Roma
Tālr.: + 390658 56 61
Fakss: + 39 06 58 00 197
E-pasts: info@santegidio.org
Kontaktpersonas Latvijā:
Tālr.: +371 67546765 (Iveta), +371 67607761 (Māra)
Mob.tālr.: +371 26598132 (Iveta Straupeniece)
www.santegidio.org

DIBINĀŠANA

Sv. Egīdija kopiena tika izveidota Romā 1968. gada 7. februārī. Šajā laikā dažiem jauniešiem bija ļoti liela vēlēšanās mainīt pasauli un Baznīcas dzīvi. Kopienas attīstību būtiski veicināja Vatikāna II koncils. Kopiena radās, lai īstenotu mērķi dzīvot saskaņā ar Evaņğēliju. Šobrīd kopienā ir vairāk nekā 30 000 dalībnieku no dažādām pasaules valstīm.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Sv. Egīdija kopienas darbību raksturo:
 lūgšana, kas tiek likta kopienas pamatā un tās dzīves centrā;
 Evaņğēlijs - kopienas sirds, atbilde visiem, kas meklē un uzdod jautājumus par dzīves jēgu;
 draudzība ar nabagajiem - Evaņğēlija gara auglis, brīvprātīga kalpošana;
 ekumenisms, kas radies no draudzības un vēlmes panākt cilvēku vienotību visā pasaulē;
 dialogs, kas, kā norādījis Vatikāna II koncils, nav tikai ceļš uz mieru un sadarbību starp reliğijām, bet ir arī dzīvesveids un iespēja risināt konfliktus.

DARBĪBA

Sv. Egīdija kopienas darbība Latvijā aizsākās 1990. gadā.
Latvijā Sv. Egīdija kopienas pārstāvji apmeklē veco ļaužu pansionātus un Psihoneiroloğisko pansionātu Telts ielā 4.

''Opus Dei" apustuliskā darbība Latvijā
Adrese: Elizabetes iela 17-2, Rīga, LV-1010
Kontaktpersonas Latvijā: Pablo Hils Noges (Pablo Gil Nogues) un Hosē Antonio Korrals (Jose Antonio Corral)
Tālr.: + 371 67320953
E-pasts: pablogilnogues@gmail.com
jacorral@e-apollo.lv
www.opusdei.org
www.opusdei.lv