Pēc Sīmaņa Pētera un viņa brāļa Andreja paaicināšanas Jēzus ierauga Zebedeja dēlus Jēkabu un Jāni, laivā lāpot tīklus. Saņēmuši aicinājumu sekot Kristum, brāļi tūdaļ atstāj laivu un tīklus un dodas Viņam līdzi. (sal. Mt 4, 18-22) Pēteris un abi brāļi Jēkabs un Jānis ir tie trīs apustuļi, kuriem Pestītājs vairākkārt dāvāja īpašas žēlastības.

Pēc Kristus uzkāpšanas debesīs apustulis Jēkabs darbojas Palestīnā. Būdams Jeruzalemes bīskaps un redzēdams, ka ticīgie jūdi ārpus Palestīnas zaudē ticības dedzību, apustulis Jēkabs raksta viņiem vēstuli, kas ietverta Jaunajā Derībā un satur svētīgas pamācības. Apustulis Jēkabs ir pirmais no Kristus mācekļiem, kas apliecināja savu ticību mocekļa nāvē.

Visvarenais, mūžīgais Dievs, kas svētajam Jēkabam kā pirmajam no apustuļiem ļāvi ar savām asinīm apliecināt ticību Jēzum Kristum, viņa aizbildniecības dēļ uzklausi mūs, lai mēs vienmēr stipri pastāvētu svētajā ticībā.

2 Kor 4, 7 - 15; Ps 126 (125); Mt 20, 20 - 28

svētki