abats un Eiropas aizbildnis

Svētais Benedikts (ap 480-547), benediktīniešu ordeņa dibinātājs, ir dzimis bagātā un dievbijīgā Nursijas (Itālijā) ģimenē. Pārtraucis studijas Romā, Benedikts sāk vientuļnieka dzīvi Apenīnu kalnu klints alā pie Subiako, kur lūgšanās un gavēnī cīnās ar kārdinājumiem. Kad Benedikta uzturēšanās vieta kļūst zināma, pie viņa sāk plūst ļaudis, lūdzot padomus un mierinājumu. Benedikts savas alas apkārtnē ierīko vairākus klosterus, tomēr ilgi viņam nav ļauts tur palikt. Viņš kopā ar saviem mācekļiem dodas uz Monte Kazino, kur 529. gadā dibina lielu klosteri. Ap 530. gadu viņš uzraksta savu klostera dzīves regulu.

Benediktīniešu ordenis ir būtiski ietekmējis visu kristīgo kultūru. Tas ir dāvājis Baznīcai vairāk kā 20 pāvestus, simtiem kardinālu un tūkstošiem bīskapu. Baznīca ir mantojusi benediktīniešu mūku pārrakstītās grāmatas. Tāpat mūku darbs ir sekmējis Eiropas saimniecisko attīstību.

Baznīca ir pasludinājusi svēto Benediktu par Eiropas aizbildni.