Pirmsākums

  Šī baznīca atrodas Rīgas priekšpilsētā Bolderājā, kas senāk bija miests un izauga pēc Lielā Ziemeļu kara Lielupes attekas Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, pretī Daugavgrīvas cietoksnim, kuru 18. gs. pārbūvēja un no jauna nostiprināja. Kad 1873. gadā uz Bolderāju atklāja dzelzceļu, šajā apvidū tika uzbūvētas vairākas lielas fabrikas. 1914. gadā tajā bija jau 10 000 iedzīvotāju. I Pasaules kara laikā Bolderāja daudz cietusi, jo atradās Daugavgrīvas cietokšņa tuvumā.

1908. gads

  1908. gada 24. augustā (6. septembrī – pēc jaunā stila) notika Bolderājas Romas katoļu baznīcas pamatakmens iesvētīšanas svinības. Dievkalpojumu vadīja prelāts Francis Afanasovičs ar diviem vikāriem. Svētrunās, kuras izskanēja poļu, latviešu un lietuviešu valodās, tika uzsvērta dievnama nepieciešamība Bolderājā, jo ticīgo skaits ievērojami bija pieaudzis. 1909. gada 27. septembrī (10. oktobrī) tas pats prelāts Francis Afanasovičs, klātesot lielam ticīgo skaitam, iesvētīja šo baznīcu Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas godam.

Būvniecība

   Baznīca tika būvēta pēc arhitekta Frīzendorfa plāna. Celtniecības laikā lielu organizatorisko darbu veica tās pirmais prāvests – Miķelis Dukaļskis. Baznīcas celtniecības komitejas priekšsēdētājs bija Rīgas kuģu būvētājs Vitolds Gembarževskis, kurš daudz darīja arī darbu uzraudzīšanā. Tāpat komitejā bija: jau pieminētais priesteris Miķelis Dukaļskis, Konstantīns Katinaza, kasieris Turlajs, Ādams Kaminskis, Jānis Mickevičs, Gabriela Dzeruka, Antons Morozs un Toms Kolkovskis. Visu šo cilvēku vārdi ierakstīti goda plāksnē, kas ir novietota baznīcā. Bez tam piemiņas plāksne ir guberņas arhitektam inženierim Ernestam Frīzendorfam. Baznīca tika būvēta par labprātīgiem ziedojumiem. Arī Bolderājas fabrikanti fon Hartvigs un ebrejs Šapiro ar saviem ziedojumiem palīdzēja baznīcas celtniecībā. Viss darbs izmaksāja apm. 9000 rubļu.

Altāris

  Baznīcā ir 3 altāri – galvenais veltīts Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas godam, altāra malās atrodas sv. Kazimira un sv. Staņislava statujas. Sānu altāris kreisajā pusē veltīts Jēzus Sirds, bet labajā pusē – sv. Jāņa Kristītāja godam.

Baznīcas tornis

   1969. gada 2. novembrī lielās rudens vētras laikā tika nogāzts baznīcas tornis, to no jauna uzlika prāvesta I. Upenieka vadībā 1971. gada 16. oktobrī. Vispirms to samontēja uz zemes, tad uzcēla uz baznīcas. Jaunais tornis vairs nebija no koka kā iepriekšējais, bet gan no dzelzs konstrukcijas.
   Bolderājas baznīca ir 24 m gara, 11 m plata viennavas telpa ar flīžu grīdu, tā ir mūra ēka ar skārda jumtu.

Īsumā ...

1908.08.24 notika Bolderājas Romas katoļu baznīcas pamatakmens iesvētīšanas svinības

1969.11.02 rudens vētras laikā tika nogāzts baznīcas tornis, to no jauna uzlika prāvesta I.Upenieka vadībā 1971.10.16.

Pašreizējais prāvests -
Emīls Krupeņikovs