|| Dievkalpojumi || Prāvesti || Vēsture || Aktivitātes || Foto galerija || Adrese ||

|| Baznīcas vēsture || Draudzes vēsture ||

1909. gads

  Kā lasām „Rižskij Vestņik” 1909. gada 267. numurā, tā paša gada 15. (28. – pēc jaunā stila) novembrī sabiedrības „Pavasaris” telpās notika sanāksme, kura apsprieda jautājumu par katoļu baznīcas celtniecību Sarkandaugavā. Šajā rajonā dzīvoja daudz katoļticīgo strādnieku. Sapulcē piedalījās ap 1000 cilvēku, pa lielākai daļai rajona katoļi. Tika ievēlēta komisija 6 personu sastāvā, kurai bija uzdots sīki iepazīties ar šo svarīgo jautājumu un izstrādāt darbības plānu. Sēdi vadīja priesteris M. Dukaļskis, kurš tai laikā ar labām sekmēm strādāja Rīgā.
  Iekšlietu ministrijai Pēterburgā tika iesniegts lūgums, lai saņemtu atļauju vākt līdzekļus baznīcas celtniecībai, kā arī otrs lūgums pilsētas domei par gruntsgabala piešķiršanu.

1912. gads

   1912. gada 16. (29.) janvārī pilsētas dome nolēma piešķirt gruntsgabalu Ādolfa un Lemzāles (Limbažu) ielas stūrī, kā arī ēku celšanai skolas un apkalpes vajadzībām ar noteikumu, ka baznīca tiks uzcelta 3 gadu laikā, sākot no 1912. gada 16. (29.) janvāra, bet pilnīgi pabeigta 6 gadu laikā ar visām pārējām ēkām. Tā kā komitejai pietrūka līdzekļu baznīcas celtniecībai, tad nolēma celt pagaidu koka baznīcu. Kad tiks savākti līdzekļi, veco koka baznīcu nojauks un uzcels mūra.

1914 – 1930. gads

  Daļa materiālu jau bija savākti, bet 1914. gadā izcēlās I Pasaules karš, 1915. gadā daļa Rīgas fabriku evakuējās uz centrālo Krieviju, tāpat arī daudzi no katoļu strādniekiem aizceļoja līdzi rūpnīcām. Jautājums par baznīcas būvi Sarkandaugavā netika cilāts līdz 1930. gadam, kad Rīgas pilsētas valde, gribēdama paplašināt Latgales priekšpilsētu ar Miera dārzu, lūdza šai nolūkā no metropolijas kūrijas vadības apmainīt daļu no bijušās katoļu kapsētas pie sv. Franciska baznīcas, kā arī 1912. gadā piešķirto gruntsgabalu baznīcas celtniecībai Ādolfa un Lemzāles (Limbažu) ielas stūrī pret zemes gabalu Kokneses (Meža) prospektā 86 jaunas katoļu baznīcas celšanai un kapsētas ierīkošanai.

1934. gads

   1934. gadā pirmās lūgšanu telpas tika ierīkotas Duntes ielā 52, privātā 5 – stāvu namā 150 personām. Lūgšanu nams atradās I stāvā un bija veltīts sv. Jāzepa godam. V. E. arhibīskaps metropolīts A.Springovičs par pirmo prāvestu nominēja enerģisko priesteri Kazimiru Vilni (dzim. 1907. gadā), kurš tikai 1933. gadā tika iesvētīts par priesteri.

1935. gads

  1935. gada 24. septembrī tika apstiprināts Kristus Karaļa baznīcas celtniecības projekts. Dievnamu iecerēja kā modernu celtni ar vienu torni. 1935. gada 27. oktobrī Kristus Karaļa svētkos nākamās baznīcas pamatus iesvētīja V. E. metropolīts A. Springovičs, kurš tāpat parakstīja aktu kopā ar tautas labklājības ministru V. Rubulu, pilsētas galvu R.Garseli, prelātu Ed. Stukelu, dekānu A. Pastoru, prof. Dr. P. Strodu un citiem. Reizē ar aktu baznīcas pamatos iemūrēja arī metāla naudu un visus Rīgā iznākošos laikrakstu eksemplārus. Pēc iesvētes akta draudze saņēma V. E. metropolīta A.Springoviča svētību. Bija sapulcējušies vairāk nekā 2000 ticīgo.
  Prāvesta K. Viļņa vadībā draudze iesāka dievnama celtniecību. Valsts prezidents šim nolūkam ziedoja 5000 latu, tāpat arī toreizējais Rīgas L. Ģildes tēvs Antons Heimerings ar lielākiem ziedojumiem atbalstīja Kristus Karaļa baznīcas celtniecību. Sakarā ar to, pāvests Pijs XI viņu apbalvoja ar sv. Silvestra ordeni.

1943. gads

  Baznīcas konsekrācija notika 1943. gada 26. aprilī, piedaloties V. E. metropolītam A. Springovičam un Rīgas garīdzniekiem, kā arī kuplam ticīgo skaitam.
  Baznīcas celtniecības darbs gāja uz priekšu, tomēr II Pasaules karš neļāva dievnamu pabeigt pilnīgi. Pēc kara baznīcas uzturēšanā daudz darījis prāvests Pāvils Jankovskis (1900. – 1958. g.), kurš pēc nāves apbedīts baznīcas dārzā.

Šodien ...

  Kristus Karaļa baznīca ir trīsnavu mūra celtne ar skārda jumtu un koka grīdu.

  Pie baznīcas atrodas sv. Jāzepa godam veltīti kapi. Tajos ir apbedīti tādi garīdznieki, kā V. E. bīskaps Pēteris Strods (1892. – 1960. g.), prāvests Antons Šlahota (1891. – 1963. g.), Garīgā semināra inspektors Staņislavs Zeps (1908. – 1966. g.) u. c.