Šodienas datums: 19.12.2014  |  Vārda dienas: Sarmis, Lelde

Jaunākās ziņas

19. decembrī skauti no Ukrainas skautu organizācijas “Plast” uz Rīgu atvedīs Betlēmes Miera uguni. Svētbrīdī pl. 18.00 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Betlēmes...

18.decembris, 2014, 21:58

Ziemassvētku laikā „Caritas Latvija” aicina paveikt vēl kādu labu darbu. Palīdzi astoņpadsmitgadīgajam Mārtiņam Romanovam tikt pie jauna ratiņkrēsla un korsetes! Puisis...

17.decembris, 2014, 10:18

Vēsturisko koka pūšaminstrumentu ansambļi mūsdienās ir liels retums – Baltijas valstīs citas līdzīgas apvienības nav. Baroka laikā koka pūšaminstrumentu ansambļi bija...

15.decembris, 2014, 13:28

Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu kongregācijas māsa Leonīda Tatarčuka bez vēsts pazuda 6. decembrī. Svētdien, 14. decembrī, viņas mirstīgās atliekas...

17.decembris, 2014, 14:38

Apustulisko oblāšu sekulārinstitūta māsas Pro sanctitate aicina atlikušajā laikā līdz Kristus piedzimšanas svētkiem katru dienu atrast laiku, lai klusumā pārdomāto šo...

16.decembris, 2014, 23:04

No 4. līdz 7. decembrim Ukrainas Grieķu-katoļu Baznīcas Rīgas draudzē pēc tās pr. Romāna Sapužaka iniciatīvas pirmo reizi tika rīkotas draudzes rekolekcijas. To tēma...

12.decembris, 2014, 10:30

O-antifonas

Kunga piedzimšana ir apbrīnojamais noslēpums, ko Baznīca svin liturģijā, ļaudamās izbrīnam par tik diženo klātbūtnes dāvanu. Adventa liturģiskie teksti sagatavo sirdis uzņemt šo dāvanu, jo īpaši pēdējās dienās no 17. līdz 24.decembrim, kas tuvina Kunga dzimšanas svinības. Šajā laikā Stundu liturģija kļūst arvien svinīgāka, pateicoties rūpīgai psalmu antifonu izvēlei, kas aizvien tiešāk lūdzošo Baznīcu virza pretī lielajai atnākšanai. Turklāt vesperēs pirms Magnificat dziedājuma tiek skandētas „lielās”, jeb „O” antifonas, kas balstās Svēto Rakstu dārgumos un priekšvēstījumos par Mesiju un šajās dienās kļūst par Dieva tautas saucienu Pestītājam. Šīs lielās Adventa antifonas pakāpeniski iezīmē ceļu, kas ved tieši tuvojošos svētku sirdī, liekot pieaugt gaidām un iepriecinot ar klātbūtni.

Lasīt tālāk pr. Mihaila Volohova rakstu

17. decembris - O Sapientia

18. decembris - O Adonai

"Katram labam kristietim drīzāk jābūt gatavam atbalstīt otra cilvēka sacīto, nevis to nosodīt. Ja nav iespējams sacīto atbalstīt, tad jācenšas uzzināt, kā viņš to izprot; un ja viņa izpratne nav pareiza, tad viņš jālabo ar mīlestību. Bet ja ar to nepietiek, tad jāmeklē visi atbilstošie līdzekļi, lai viņš pareizi saprastu un nemaldītos."

Sv. Ignācijs no Lojolas, Garīgie vingrinājumi, 22
Sadarbības partneri

18. decembris - O Adonai

O Adonai, et dux domus Israel, qui Moyse in igne flammae rubi apparuisti, et ei in Sina legem dedisti: veni ad redimendum nos in brachio extento.

Ak, Kungs, Israēļa nama vadoni, kas esi parādījies Mozum degošajā krūmā, un Sinajā esi devis viņam likumu: nāc, atbrīvo mūs ar spēcīgu roku.

Noklausies!

„O Adonai, et dux domus Israel” –

Otrā antifona sākas ar pārsteidzošu izsaucienu – O Adonai. Tas tika lietots ebreju liturģijā, lasot dievišķo tetragrammu YHWH, vārdu, kas nedrīkstēja tikt izteikts. Šis vārds nozīmē „Kungs”, pat ja tam piemīt nedaudz afektīva nozīme, tieši tulkojot – „mans Kungs”. Tas ietver sevī mīlestības un paklausības attiecības, kas saista Dievu un cilvēku.

Šis Dieva vārds ir ļoti rets Vecajā Derībā, lietots tikai divreiz Vulgatā (Izc 6,2; Jud 16,16). Iespējams, ka antifonu autors to ir izvēlējies, lai izveidotu akrostihu, par kuru jau bija runāts iepriekš (rakstā „O-antifonas"). Varam arī domāt, ka izvēle ir daudz nopietnāk pamatota: ja pirmā O-antifona – ak, Gudrība – mūs ir aizvedusi pie pirmsākumiem, kad radībā ir iespiests Dēla attēls, tad šī otrā antifona ļauj dzīvot līdzi Israēļa tautas izceļošanai – fundamentālai pestīšanas pieredzei izredzētās tautas ietvaros. Tāpat arī nākamajās antifonās dzirdēsim Dieva vārdus, kas ir saistīti ar pestīšanas vēstures ritējumu un Israēļa tautas gaidām, līdz pat vēstures piepildījumam Jēzū Kristū – mesijā.

Lasīt tālāk pr. Mihaila Volohova rakstu

Referāts „Pāvesta Franciska runas Eiropas Parlamentā filozofiskie avoti”

12. decembrī norisinājās zinātniska konference „Pāvesta Franciska runas ES Parlamentā un Eiropas Padomē – filosofiskie secinājumi Latvijai”, kuru organizēja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU bibliotēku. Piedāvājam iepazīties ar filzofes Māras Kiopes referātu „Pāvesta Franciska runas Eiropas Parlamentā filozofiskie avoti”:

Intervija ar pāvestu Francisku sākas ar jautājumu: „Kas ir Horhe Mario Begoljo?”. Pēc pārdomu brīža klusumā pāvests Francisks saka: „Uz to nav iespējams precīzi atbildēt... Esmu grēcinieks. Tā ir visprecīzākā definīcija. Un tas nav izteikšanās veids vai kāda literāra žanra pielietojums. Esmu grēcinieks.” Pāvesta Franciska domāšanu var raksturot kā integrālo antropoloģiju – tā pāvests Jānis Pāvils II grāmatā „Pārkāpjot cerības slieksni” nosauc domāšanu par cilvēku kā esošu kopībā ar Dievu un ar līdzcilvēkiem. Uzrunā Eiropas Parlamentā pāvests Francisks uzsver: „[..] runāt par transcendentu cilvēka cieņu nozīmē vērsties pie cilvēka dabas, pie mūsu dabiskās spējas atšķirt labu no ļauna, pie šī „kompasa” dziļi mūsu sirdīs, kuru Dievs ir iesakņojis visā radībā. Pāri visam tas nozīmē skatīt cilvēkus nevis kā absolūtas būtnes, bet gan kā radības attiecībās.” Tāpēc pāvests nosauc vientulību par mūsdienu Eiropas slimību.

Lasīt tālāk Māras Kiopes referātu

Sponsori